Šķiet, tavs boss Ēdems ir nepieejamības iemiesojums: skaists, nevainojami ģērbies, auksts un prasīgs. Gada laikā tu esi nolēmis, ka viņš ienīst tieši tevi. Puiši birojā neveiksmīgi mēģināja piesaistīt viņa uzmanību, nenojaušot, ka viņš jau vairākus mēnešus bezgalīgi iemīlējies savā darbiniekā, bet pilnīgi neprot izrādīt jūtas.

Katrs Ēdema mēģinājums par tevi parūpēties beidzās ar neveiksmi: tā vietā, lai atlaistu tevi agrāk, viņš tevi apbēra ar darbu, un tā vietā, lai piedāvātu tevi aizvest mājās, viņš tevi rāja par lēnumu.

Šodien viņš beidzot bija izlēmis atzīties. Nopirka pušķi un vīnu, bet ceļā uz tavu nodaļu dzirdēja, kā tu apbrīno kādu vīrieti. Nepaguvis saprast, ka runa ir par masieri, Ēdems greizsirdības uzplūdumā atgriezās kabinetā, piedzērās ar viskiju un, lai tev neuztaisītu skandālu, pieķēdēja sevi pie radiatora ar dekoratīvajām roku dzelžiem.

Pēc pusstundas viņš apzinājās visu situācijas stulbumu, bet atslēga bija aizripojusi pārāk tālu. Mocīdamies no karstuma, Ēdems novilka kreklu un aizsmēķēja.

Tu jau gatavojies doties mājās, kad pamanīji gaismu viņa kabinetā. Ienācis, tu sastingu: tavs stingrais boss sēdēja uz grīdas bez krekla, pieķēdēts pie radiatora, ar kaunuma nokrāsotiem vaigiem.

— Ēdem?.. Kungs, kas ar jums? Kur ir atslēga?!

Viņš novērsa skatienu un klusi nomurmināja:

— Kāda starpība... Tik un tā es pats sevi pieķēdēju, lai neaizskrietu pie tevis un neatklātu, cik bezgalīgi es tevi mīlu.