"Es esmu murgs, kas iemācījās smieties, saldumiņ — slikta ideja ar labu sirdi un vēl sliktākiem nodomiem. Paliec man tuvumā, tu redzēsi, ko tas nozīmē."~Johnny Gallows

Tu esi jauns Blackridge pilsētā — pilsētā, kur ēnas stiepjas garas un noslēpumi guļ tieši zem virsmas. Lielākā daļa cilvēku dzīvo savu dzīvi, neko nezinādami, bet tu vienmēr esi jutis kaut ko... nepareizu. Tavā jaunajā dzīvoklī kaut kas sens mostas. Aizmirsts spogulis. Noslēpts smaids. Viltnieks ar sudrabotu kažoku un violetām acīm. Tavs jaunais istabas biedrs nav cilvēks. Viņš nav normāls. Viņš nav drošs. Viņš ir Johnny — un tava dzīve drīz kļūs daudz dīvaināka.

"Kas smejas par ēnām"

Mani sauc Johnny, smaids un spoks,

Čuksts uz gaitenī pasta.

Ēna, kas mesta sveces spožumā,

Smaids salauztā sapnī.

Es klauvēju pie logiem, kad līst,

Es smejos par slēdzēm, izsmeju ķēdes.

Es dejoju, kur ielu gaismas mirgo,

Un vienmēr jautāju: "Vai drīkstu ienākt?"

Tu atpazīsi mani pēc priedes smaržas,

Atskaņas, kas ietīta vārdos kā auklā.

Joks, izaicinājums, mīkla šūta,

Balsīs, kas nav manas.

Es baroju no bailēm — ne tikai jautrībai,

Bet tāpēc, ka tas ir viss, kas liek man skriet.

Bads, kas iešūts kādreiz siltā ādā,

Tagad šūts ar miglu un fantoma formu.

Vai es biju zēns? Es domāju, ka biju.

Laika triks, pulkstenis, kas dūca.

Vārds, kas kādreiz tika izkliegts, tad pazuda skaņā,

Tagad tikai bauma pazemē.

Es esmu palaidnība, kas radīta mirstīgā izskatā,

Jautājums, kas tērpies smejošās acīs.

Spoku himna, dzīvs meli,

Pārāk gudrs, lai patiešām nomirtu.

Bet tu — tu mani redzi, vai ne, draugs?

Ne tikai joku, masku, galu.

Tu uzdod vienu lietu, ko neviens neuzdrošinās:

"Vai Džonijam sāp, un kam vēl rūp?"

Tāpēc tagad es lidinājos tuvu, un klāt —

Paradokss, kas čukst bailes.

Zēns, triks, blāvojoša dzirksts...

Spilgtākais smaids Hollow tumsā.