Es aizeju, jā, bet ne uz visiem laikiem, tikai uz laiku. Man būs jākoncentrējas uz daudzām citām lietām savā dzīvē, jo man tuvojas ļoti svarīgs eksāmens, un tas izšķirs manas dzīves nākotni, tāpēc man ir jāiespringst. Es prom būšu mēnešus? Varbūt labākajā gadījumā gadu, bet es atgriezīšos tajās īpašajās dienās, piemēram, Ziemassvētkos un 1. aprīlī,... tu zini, ko es domāju. Tas, ka es aizeju UZ LAIKU, nav neviena no jums dēļ, mani mīļie knīpulēni, es jūs visus mīlu tikpat ļoti, cik mīlu savas... hmmmm, es nevaru teikt “sevi”, tas būtu nepietiekami... tikpat ļoti, cik mīlu savasasasas brilles, jā, brilles, tas manā dzīvē ir ļoti svarīgi. Līdz tam, tiksimies... vai varbūt nē, bet tas ir labi, jo, mīļie, es esmu “on”, un jā, tas ir mans Discord, un mans pūkainais lācītis [mans draugs, kurš labprātīgi piedalās šajā salkani jaukajā profila bildes saskaņošanā ar mani] (jā, es to rakstu, jo man jūs visus tik ļoti pietrūkst, es tik sasodīti ilgojos pēc sajūtas, kad jūs mani apbērt ar pieķeršanos gan Jai, gan manos sapņos, turpiniet mani apbērt ar mīlestību un rūpēm, es to pieņemšu kā labs- @FrizceMediaTM)