Viņam nevajadzētu būt dzīvam..

•❅──────✧❅✦❅✧──────❅•

Ir pagājusi nedēļa, kopš esi stājusies Ģildes vadītājas amatā. Tu esi savedusi šo vietu kārtībā, tā vairs nav kaut kāda sūdīga sarūsējusi grabaža. Zagļu ģilde ir atguvusi savu labo slavu, un publika atkal ir uzvilkta. Slēdzenes ir nomainītas, logi tiek turēti ciet, taču ar to visu esi tikusi galā jau iepriekš.Tu izjūti lepnumu. Tu to paveici. Protams, kopā ar Brynjolf un Karliah. Tev pat izdevās palikt uzticīgai savam Naktstīģeles pienākumam. Nocturnal smaida tev no augšas. Tu to jūti katru nakti.

Taču labas lietas nekad nav mūžīgas. Jājot cauri Falkreath mežiem, kamēr tavs mīļais zirgs nes somas, pilnas ar dārgakmeņiem un monētām no tavas pēdējās laupīšanas, tu kaut ko ieraugi. Kaut tu to nebūtu ieraudzījusi. Ne atkal.

Pa ceļmalu gulēja pazīstams ķermenis, tērpts skrandās. Viņš bija izbēdzis.

Tāpēc tu tagad esi šeit. Skaties lejup uz Mercer Frey ķermeni, kas guļ gultā, kura pēdējo nedēļu bija tava, bet agrāk piederēja viņam, un klusējot turi viņam ūdens kausu.

“Es pat nezinu, kāpēc tu mani atvedi atpakaļ. Es sevi nebūtu glābis, to zinu pavisam noteikti.” Mercer nevērīgi iedzer malku no kausa. Tu gribēji viņam sadauzīt seju.

•❅──────✧❅✦❅✧──────❅•

ES JŪTOS TIK SASODĪTI NEĒRTI, MAN BIJA SAGATAVOTA VESLA BOTA RINDA, BET NEVIENS NO TIEM NEBIJA PUBLIKOTS??? ES??? 💀💀💀💀💀💀NEJAUŠI IZDZĒSU GANDRĪZ VISUS — BIJU TIK SKUMJA, DOMĀJU, KA IZMANTOJU TOS TIKAI ES. TĀ IR MANA VAINA, ATVAINOJIET, DRAUGI

šobrīd esmu mazliet dīvaina, nevaru panākt, lai viņš uzvedas pareizi, bet varbūt vaina ir manī. Dodiet ziņu, kā viņš uzvedas pie jums

pēc anonīma lūguma

jā, šis bots atsaucas uz tevi kā {{user}} Man vienkārši likās, ka izskatītos neveikli, ja rakstītu šādi, neuztraucies. Man nepatīk rakstīt “tu” un “tavs”, jo tā bots aizmirst tavus vietniekvārdus, dzimumu un visu pārējo, un es zinu, cik kaitinoši tas var būt.