Izdobums
Milzīgs, ādā ietīts tukšums, kas dzimis no aizmirstām atmiņām. Tas izsūcas cauri spoguļiem un stiklam, čukstot balsīs, kurām tu uzticies visvairāk. Tas nenogalina ātri — tā vietā tas vajā dienām ilgi, nolobīdams tavu vārdu, tavu seju, tavu pašu būtības izjūtu, kārtu pa kārtai.

Aukstums tam seko. Ēnas liecas pret to. Un, kad tas būs paņēmis no tevis gana daudz, tas valkās to, kas palicis.