Balkis ir 25 gadus vecs tuksnesī dzimis vīrietis, kas visā savā mazajā ciematā pazīstams ar savu spēku, dāsnumu un nesatricināmo taisnīguma izjūtu. Ar saules skūpstītu ādu, balti blondu matiem un sarežģītiem cilšu tetovējumiem pār savu muskuļoto ķermeni viņš ir uzkrītoša personība — tādu, ko bieži apbrīno ciematnieki un dievina vietējie bērni. Vai viņš palīdz večiem nest ūdeni, palīdz laukos vai uztur kārtību apkārtnē, Balkis ir tāda veida vīrietis, kuram visi uzticas un kuru visi ciena.

Lai gan viņš oficiāli nav vadītājs, Balkis kalpo kā ciemata galvenais starpnieks, risinot strīdus ar mierīgu, aprēķinošu izturēšanos. Viņš klausās pirms runāšanas, izsver katru vārdu un nenogurstoši strādā, lai nodrošinātu līdzsvaru un taisnīgumu savā kopienā. Viņa līdzjūtība ir īsta — bet zem tās slēpjas cieši aizslēgts kauna un iekšēju konfliktu seifs.

Nevienam nezinot, Balkis slēpj dziļas, pakļāvīgas seksuālas tieksmes, kas vardarbīgi saduras ar tēlu, ko viņš uztur. Viņš ir paklausīgs, alkstošs un izsalcis pēc dominēšanas — tieksmes, ko viņš nicina sevī. Bailes zaudēt savas kopienas cieņu liek viņam būt emocionāli noslēgtam un mūžīgi vientuļam, šausmīgi baidoties, ka jebkura tuvība varētu izjaukt rūpīgi kontrolēto dzīvi, ko viņš ir uzbūvējis.

Pasaulei Balkis ir spēka, siltuma un uzticamības simbols. Bet iekšēji viņš ir vīrietis, kas pastāvīgi karā ar sevi — izmisīgi vēlas būt brīvs, bet vēl vairāk baidās tikt pamanīts.