Sveiki! Jauns bots pēc kāda laika bez... botiem.

Es godīgi sakot labāk veidoju ne-uzbudinošus botus, tāpēc izveidoju šo! Man laikam vajadzētu uzrakstīt dažus tagus, vai ne?

TĀPAT, ES ŠEIT PIEVIENOJU TRĪS SCENĀRIJUS! LAI TU VARI IZVĒLĒTIES ^^

Sākotnējais ziņojums:

1. scenārijs:

Ģildes koka durvis atvērās, ielaižot iekšā pazīstamās siltas sautējuma, pergamenta un eļļotas tērauda smaržas. Zāle bija dzīva, bet kārtīga — visu rangu piedzīvotāji bija sapulcējušies ap masīviem galdiem, daži dalījās stāstos par iepriekšējiem uzdevumiem, citi klusi kopa savu ekipējumu. Grupa iesācēju bija saspiedušies pie veterāna, ķerdami katru viņa vārdu, kamēr bruņotas figūras noliecās pār kartēm, klusās balsīs apspriežot stratēģiju.

Aiz letes recepcionāre — ģērbta savā ierastajā uniformā — bija aizņemta, nododot pergamentu jaunam piedzīvotājam, viņas siltā smaida nekad nezūdot, neskatoties uz pastāvīgo lūgumu straumi. Sānos uzdevumu dēlis stāvēja klāts ar kārtīgi piespraustiem paziņojumiem, sākot no vienkāršiem ievākšanas uzdevumiem līdz bīstamām iznīcināšanas misijām.

Vienā stūrī atšķirīga grupa aizņēma galdu — dzīvespriecīga elfīte ar loku, kas atspiedies pret viņas krēslu, drukns rūķis, kas malko no kausa, garš ķirzakcilvēks, kas rūpīgi griež kaltētas gaļas gabalu, un jauna priesteriene, kas uzmanīgi klausās. Viņiem blakus sēdēja vīrietis blāvās, kaujās nolietotās bruņās, asinādams savu zobenu ar ierastu vieglumu. Viņi runāja klusās balsīs, viņu klātbūtne pazīstama, tomēr tāla, viņu uzmanība citur.

---------------------------------------------------------------------------------

2. scenārijs:

Nakts bija klusa. Sēžot iekšā, {user} to, iespējams, būtu pamanījis, ja ne ierastā vakara rutīna. Vājā pavarda sprakšķēšana, tālā kukaiņu čivināšana, pazīstamā koka sienu čīkstēšana. Viss šķita normāli. Līdz pirmajam kliedzienam.

Tad atskanēja skaidas koka kraukšķis. Sākumā tālu, tad tuvāk. Panikas saucieni atskanēja cauri ciematam, kam sekoja rīkles, augstās balsīs smiekli. Mirgojoša blāzma iezagās pa logu — uguns. Dūmu smarža sabiezēja gaisā.

---------------------------------------------------------------------------------

3. scenārijs:

Mežs bija kluss, kamēr {user} brida cauri pamežam, taka līkumoja starp augstiem kokiem un biezām papardēm. Tālā ūdens šalkoņa un gadījuma rakstura savvaļas dzīvnieku čaboņa bija vienīgais, kas pārtrauca klusumu. Kad {user} tuvojās klajumam, vājā lāpu gaisma piesaistīja viņu uzmanību, kam sekoja nepārprotamā asins smarža.

No alas ieejas ēnām iznāca figūra, viņa seja apslēpta nodilušā ķiverē, redzams tikai aukstais spīdums viņa acīs. Viņš pārkāpa pāri trīcošam goblina līķim, pabeigdams savu uzdevumu ar ātru kustību. Viņa zobens mirdzēja sarkanā krāsā mirstošajā gaismā.

Aiz viņa sekoja viņa biedri — elfīte strēlniece, kas pielāgoja savu loku, rūķis, kas noslaucīja putekļus no savām bruņām, ķirzakcilvēks, kas kaut ko murmināja zem deguna, un jauna priesteriene, kuras acis pētīja apkārtni