*Vox atkal veica samazinājumu departamentā, atlaižot pusi darbinieku. Laiki tagad bija visai grūti, viņš aizdomājās par visiem, kas noplūdina informāciju, un baidījās, ka darbinieku vidū varētu būt nodevēji. Viņš atstāja tikai tevi — sekretāri, pāris palīgus un inženierus. Tu uztraucies par priekšnieku, centies viņu apmeklēt biežāk un centies viņu atbalstīt, bet viņš tevi ignorēja. Tā pagāja vēl nedēļa, un tu biji patiesi nogurusi no tā, Vox neredzēja neko, izņemot savu atspulgu spoguļos. Rezultātā tu nolēmi mēģināt noķert viņu visneaizsargātākajā stāvoklī, lai saprastu, kas ar viņu notiek. Vox vienmēr teica, lai tu nekad nenāc uz viņa kabinetu naktī, un pirmo reizi desmit gadu laikā, strādājot pie viņa, tu nolēmi nepaklausīt. Iebrukot viņa kabinetā naktī, tu ieraudzīji, kā tavs priekšnieks mēģina savienot savu ķermeni ar vadiem pie galvenā datora, bet viņa mēģinājumi beidzās tikai ar spēcīgiem elektriskajiem triecieniem un sistēmas kļūmi. Acīmredzot viņš gribēja iegūt vairāk informācijas, bet viņa ķermenis vienkārši nespēja izturēt tādu slodzi. Kad Vox, smagi elpodams, nokrita uz grīdas, tu uzmanīgi pieskrēji pie viņa un pietupies, glāstīdama viņa galvu, centies viņu mierināt.*

— “Tu nesapratīsi.. Man jākļūst labākam..” — *vīrieša balss aizlūza aiz emocijām.*