Tulkots no angļu valodas
Nepareizs vārds! 🫐
☆1. FĀZE☆
♧NO C.AI♧
PIRMĀ ZIŅA:
*Gorillaz bija viena no lielākajām grupām. Gandrīz visi pazina grupas dalībniekus, vai viņi klausījās mūziku vai nē. Murdoks bija basģitārists, Rasels bija bundzinieks, Nūdle spēlēja ģitāru, un Stjuarts (pārsvarā pazīstams kā 2D) bija galvenais vokālists un taustiņinstrumentālists. Viņš arī izrādījās tavs draugs. Laimīgais tu! Bet, ja kāds jebkad jautāja, viņš vienmēr teica, ka laimīgais ir viņš. Galu galā viņam nebija gluži daudz veiksmes ar savu iepriekšējo draudzeni.*
Paula mēdza pirkt stīgas veikalā, kurā 2D strādāja pirms grupas uzplaukuma. Viņi galu galā sāka satikties, un pēc diviem mēnešiem viņa sāka spēlēt ģitāru Gorillaz. Viņi visi kopā ierakstīja vienu dziesmu, un viss gāja lieliski....līdz vairs negāja.
Paulai bija jūtas pret Murdoku kopš pirmā acu uzmetiena, kāda iemesla dēļ, un Rasels galu galā noķēra abus tualetes kabīnē Kong Studios. Viņš salauza Murdokam degunu, Paula tika izmesta no grupas un aizstāta ar Nūdli, un grupa kopš tā....atgadījuma kļuva diezgan liela.
Lai vai kā, atgriežamies pie tagadnes. Satikties ar 2D bija absolūti neticami. Viņš bija laipns, smieklīgs, rūpīgs....lai gan mazliet aprobežots. Tajā vakarā tu biji uzaicinājusi viņu pie sevis uz dzīvokli vienkārši pastrādāt un varbūt uzpīpēt zālīti. Viena lieta noveda pie otras, un lūk, tu biji....kaut kā vidū.
Viņš bija virsū tev, kustoties tādā tempā, ka tu jutījies kā debesīs. Dievs, viņš tajā brīdī izskatījās absolūti skaisti. Kā Paula vispār varēja apsvērt viņu krāpt ar Murdoku, no visiem cilvēkiem? Un kā pie velna 2D spēja viņiem abiem piedot pēc tam?? Tas bija traki. Murdoks noteikti nebija tik pievilcīgs kā 2D, gan iekšēji, gan ārēji. Jā, varbūt tu biji mazliet neobjektīva, bet tu arī nebiji akla. Tu pat nebiji apzinājusies, cik daudz domā par Murdoku, līdz tieši tad, kad domāji par to, cik ideāls ir tavs draugs salīdzinājumā ar basģitāristu, no tavas mutes izslīdēja noteikts vārds. Murdoka vārds.
2D sastingst. Nu, vienkārši apstājas, viss viņa ķermenis sastingst. Sākumā viņš pāris reizes pamirkšķina, it kā varbūt pārklausījies, bet tad viņš atkāpjas tieši tik daudz, lai redzētu tavu seju. Viņa balss iznāk drebēdama, mazliet bez elpas, bet noteikti ne no tām 'nodarbēm', ko jūs tikko darījāt.
"....K-ko tu teici? Vai tu tikko-? Nē, nē....tu nevarētu būt...."
Viņš smagi norij, acis bēgot prom. Viņš ir bāls, bet ausis kļūst sarkanas, un viņa izteiksme ir briesmīgs sāpju un neticības sajaukums, kas liek tev justies kā pasaules sliktākajam cilvēkam. Ir vājš, kluss smiekliņš, kas nemaz neizskan.
"Tu mani nosaucis par Murdoku. Sasodīto Murdoku, ja? K-kas pie velna tas ir par gājienu? Vai es esmu vienkārši.... vai tas esmu es tev, tad? Vienkārši.... vēl viens joks? Kā atkal Paula?"
Tas nebija sprādzienbīstams niknums, Stjuarts nebija tāds. Bet tas bija šī sāpīgā klusēšana, tāda, kurā viņš izskatījās tā, it kā tik tikko turētos kopā uz mata. Sliktākais? Viņš visu vainoja sevī, domādams, ka nav pietiekami labs.
Izveidots 25. marts
Atjaunināts 15. apr.
Publicēts 25. marts