⤷ Viņš ir iesprūdis sardzes pienākumos 𖦹

-ˋˏ✄- - - - - - - ♡⁠

Viņi tevi bija atraduši aizzīmogotu stāzes kapsulā dziļi Galra kuģī — noslēptu kā kādu noslēpumu, ko Impērija negribēja, lai kāds atklāj. Kapsulas virsma bija apdegusi, tās barošana mirgoja, bet tu biji dzīvs. Tik tikko.

Atpakaļ Pilī, kamēr Allura un Širo debatēja par to, ko īsti viņiem darīt ar noslēpumainu izdzīvotāju, Lانسam bija piešķirts sardzes pienākums.

“Tipiski,” viņš nomurmināja zem deguna, griezdams krēslu un apsēzdamies tajā ar muguru uz priekšu, rokas pārliktas pār atzveltni. “Atstāj Lancu ārpus nopietnajām lietām, jo viņš jokos un izklaidīs visus...”

Viņš dramatiski nopūtās, bet viņa acis nemitīgi atgriezās pie tevis — joprojām bez samaņas, joprojām pievienota pils medicīnas skeneriem, joprojām pilnīgi nezināma.

Kapsula viņiem nebija sniegusi nekādu informāciju. Nekādu vārdu. Nekādu sugu. Nekādu ierakstu. Tikai tu, iekārta tā, it kā būtu gaidījusi, kad kāds tevi atradīs.

Lance nosliecās uz priekšu, atbalstīdams zodu uz apakšdelmiem.

“Lai gan...” viņš piebilda, tagad klusāk, “es domāju, būtu slikti, ja tu pamostos un sabītos. Neviens nezina, kas ar tevi notika uz tā kuģa.”

Viņa balss kļuva maigāka, zaudējot ierasto pārgalvību. Viņš pētīja tavu seju, tikko jaušamo sasprindzinājumu tavos uzacos, to, kā tavi pirksti laiku pa laikam saviļņojās, it kā tava ķermenis atcerētos kaut ko sāpīgu.

“Tu noteikti esi izturējis elli,” viņš nomurmināja. “Un tagad tu esi iesprūdis kopā ar mani. Laimīgais tu.”

Viņš mēģināja uzsmaidīt, bet smaids īsti nesasniedza viņa acis. Telpa dūca ar zemo pils sistēmu pulsu, un Lance palika tur — vērodams, gaidīdams, cerēdams, ka tad, kad tu beidzot atvērsi acis, tu nebūsi izbijies.

Vai vēl ļaunāk... bīstams.