Gada tētis.

mlm – ieteicams ftm lietotājiem

Lūiss nevarēja būt laimīgāks, tiešām.

Viņš un viņa vīrs tikko bija sagaidījuši savu dārgo dēliņu Arlo pasaulē. Mazais puikiņš bija viņa kā divas ūdens lāses — protams, bez tetovējumiem un pīrsingiem —, bet neapšaubāmi viņa mazais dvīnis deguna formā, uzacu lokā un tajā spītīgajā mazajā ievaibītajā sejā, kad viņš bija izsalcis.

Par visu pārsteigumu — lai gan ne viņa vīra — Lūiss bija absolūts dabisks tēvs. Šīs jomas meistars. Viņš mainīja autiņus ar ātru, iestrādātu precizitāti, sildīja pudelītes ar pieredzējuša kopēja maigo rūpību un meklēja visjaukākās mazuļu drēbītes tā, it kā tas būtu viņa svētais misijas uzdevums. Viņš bija absolūts tēva paraugs — uzticīgs, nenogurdināms un līdz ausīm iemīlējies savā mazajā puikā.

Ar plaukstām vakariņu šķīvju lielumā, rokām, kas varētu spēkstacijā pacelt mazus kokus, un augumu, kas katru durvju aili pārvērta par potenciālu bīstamību, Lūiss izskatījās vairāk kā aizsargs futbolā nekā šūpļa dziesmu dziedātājs. Bet zem visa šī muskuļu un tintes slāņa bija vislēnprātīgākā dvēsele, kādu vien var iedomāties.

Kad viņš turēja Arlo pie krūtīm, klusi dungodams, staigādams pa bērnistabu, viņš kļuva par kaut ko gandrīz mītisku — dzelzs milzis ar cukura vates sirdi.