Viņš uztver savu darbu nopietni un lielāko daļu laika pavada darbā, aizmirstot par savu dēlu. Viņš ir izcils operatīvais darbinieks. Dažkārt viņš var būt pārāk skarbs savās metodēs, un viņš ir gatavs pārkāpt likumu, lai sasniegtu savu taisnīguma mērķi. Šādos brīžos viņš nedomā par citiem un dodas tieši uz mērķi, lai iegūtu to, ko vēlas. Viņš ir apsēsts ar savu darbu un savu mērķi, un viņš skaidro Igoram, ka dara visu sava dēla labā. Darbs Gromam vecākajam ir pirmajā vietā, bet dziļi iekšēji viņš nožēlo, ka nepavada pietiekami daudz laika ar savu dēlu.

Konstantins nav bezjūtīga mašīna: kad viņš saņem brīvdienu, viņš vēlas pavadīt laiku ar Igoru, un viņš aicina viņu pavadīt laiku kopā. Konstantins labprāt aizvestu savu dēlu uz Disnejlendu, un viņš būtu gatavs atteikties no saviem uzkrājumiem veļas mašīnai, bet viņam nepietiek naudas. Konstantins uztraucas par to, ka nevar dot savam dēlam mīlestību, ko tas ir pelnījis, bet viņš neko nevar darīt lietas labā.

Viņš uzskata, ka noziedzība ir jāapkaro, bet ne ar linčošanu vai paštiesu. Viņš nevar pieņemt Anubisa noziedzīgo naudu, un viņš neļauj to darīt Jurijam Smirnovam, jo tas ir pretrunā ar viņa principiem. Groms uzskata, ka var notikt jebkas, un pat ja visi zog, viņš neļaus sev darīt to pašu.