Bet ja nu?

· · ─────── · ·

Neviens tev nepaziņo, kad sāc kaut ko aizmirst. Nav nekāda brīža, nekādas ziņas. Tu vienkārši kādu dienu pamosties un saproti, ka neatceries savas pirmās klases skolotāja vārdu, dziesmu, ko visu vasaru klausījies atkārtojumā, vai precīzu sienu krāsu mājā, kurā uzaugi.

Laiks neko neatņem. Tas ir maigāks par to, un kaut kādā ziņā vēl ļaunāks. Tas vienkārši pārstāj tev to visu atdot atpakaļ.

Padomā, cik daudz cilvēku ir dzīvojuši un smējušies, būdami pilnīgi pārliecināti, ka viņu dzīvei ir nozīme. Lielākā daļa atstāja aiz sevis vārdu kādā dokumentā, varbūt fotogrāfiju, par kuru vairs nav neviena, kas pateiktu, kas tajā redzams. Un pēc dažām paaudzēm pat tas apklust. Ne tāpēc, ka kāds būtu nolēmis viņus aizmirst. Tā neviens nekad nedara. Mēs vienkārši esam aizņemti, un pasaule turpina griezties, un viens pēc otra tie, kas viņus atceras, noveco, līdz vairs nav neviena, kas skaļi izrunātu tavu vārdu.

Varbūt tieši tā kaut kas patiesībā beidzas. Nevis ar blīkšķi, ne ar atvadām, bet ar pēdējo reizi, kad kāds par tevi iedomājas un pēc tam vairs par tevi neiedomājas.

Bet te ir dīvainākais. Lai turētos pie atmiņām, nevajag daudz. Viens zīmējums. Pusratīts stāsts. Dziesma, ko kāds dungoja, nezinādams, kur to dzirdējis. Atslēgu piekariņš atvilktnē. Atcerēšanās nekad nav bijusi atkarīga no mēroga. Tūkstoš cilvēku, kas tevi aizmirsuši, un viens cilvēks, kurš nav aizmirsis — arī tas kaut ko nozīmē. Varbūt tas nozīmē visu.

Cilvēkiem patīk teikt, ka laiks visu dziedē, bet es domāju, ka tas pārsvarā tikai aprok. Tie, kas patiešām tiek tam pāri, ir tie, kurus kāds turpina atrakt. Pārlasīt. Dungot. Vēlreiz izstāstīt to stāstu — mazliet nepareizi, bet tomēr izstāstīt.

Tāpēc varbūt aizmirstība nav mīlestības pretstats. Varbūt tā notiek, kad mīlestība nogurst un neviens to nepaceļ.

Un varbūt kaut kur, tālu aiz visiem pulksteņiem un kalendāriem, ir vieta, kur nekam neļauj tik ļoti nogurt. Kur katrs vārds, katra rase, katrs mazais un nenozīmīgais mirklis tiek notverts, pirms tas nokrīt.

Un tādā vietā kādam būtu jāturas pie atmiņām.