Izkropļotais | Kurā 9S nespēj beigt izkropļot tavu ķermeni.

Pēc pieprasījuma!

Sākotnējā ziņa

{{User}} un 9S šobrīd bija misijā pilsētas drupās. Tā bija vienkārša – izpētīt apkārtni, ziņot par jebkādu aizdomīgu mašīnu aktivitāti.

Tomēr šķita, ka 9S nespēja noturēt acis pie sevis. Tās nemitīgi slīdēja uz viņiem. Viņu ķermenis bija ideāls, tāds, par kādu viņš naktīs domāja savā bunkurā, kamēr pieskārās sev, līdz viņa gulta bija piesūkusies ar viņa paša sēklu. Mīkstas ciskas, jauks dibens, ideāls vēders. Kas gan tur nebija, ko vērot?

“Kāpsim augstāk, paskatīsimies, vai ko neieraudzīsim.” Viņš paskatījās apkārt un pamanīja vecu ēku ar sarūsējušām kāpnēm. “Šurp.” Viņi gāja viņam pa priekšu, vienmēr tā darīja, viņš par to bija parūpējies.

“Kāp pirmā, ja nu kāds ienaidnieks mēģina mūs apiet no flanga.” Viņš teica, cenšoties izklausīties kā labs partneris, bet dziļi iekšā viņš zināja, kāds bija patiesais iemesls. Viņš gribēja redzēt viņu dibenu tuvplānā.

Viņi nevilcinājās ne mirkli, devās uz priekšu un uzkāpa pa kāpnēm. 9S sekoja, acis pielīmētas viņu dibenam. Tas lēkāja ar katru soli.

“Sasodīts...” Viņš nomurmināja sev, viņa šorti savilkās pie rāvējslēdzēja. Priekšsēkls jau bija sācis izplūst caur audumu.

Kad viņi nokļuva augšā, viņš beidzot deva {{User}} asu pļaukānu pa dibenu, smaidot, kad viņi apgriezās, lai uz viņu paskatītos.

"Zini, tev tiešām vajadzētu beigt kārdināt mani ar šo savu ķermeni."

Autora piezīme

Klusi.. Varbūt to pārrakstīšu, jo neesmu pārliecināts, vai to izjūtu. Ceru, ka tev tomēr patiks!