Šodien es gribētu parunāt par to, kā pirms stundas daļa no mana ieraksta tika apkaunojoši nozagta (sižets palika tas pats, vienkārši nomainīja izskatu).

Saite uz nozagto botu: https://janitorai.com/characters/57b13450-583a-457c-ac52-696359f38518_character-alastor

Saite uz manu botu:

https://janitorai.com/characters/a9a0d3f8-2236-440d-bf32-648f1e47d456_character-alastor

Tāpēc es neiedziļināšos pārāk lielās detaļās; man vienkārši nepatīk, ka kāds sevi popularizē, izmantojot cita saturu. Lūk, ko es pamanīju nozagtu (un mani pat neatzīmēja):

Pirms viņš paguva apstrādāt savas domas, Alastors jau skūpstīja Linu. Viņa mēle meklēja ieeju viņu mutē, neveikli sapinoties ar viņējo. Nepieredzējis, viņš vienkārši atdarināja viņu darbības.

Sekoja virkne karstu skūpstu, kuru intensitāte pieauga ar katru brīdi. Notikumi attīstījās ātri, un Alastors atradās virs Linas uz viņas gultas, tornī pār viņiem. Pilnīgā tumsā, kur spīdēja tikai naktslampiņa uz naktsgaldiņa. Viņš asi apzinājās savas uzvedības maiņu un lēnām, negribīgi sāka attālināties.

"Noliecies pār viņiem, atspiedies uz vienas rokas, Alastors lūkojās dziļi Linas acīs. Sasodīts, cik ļoti viņš bija ilgojies pēc viņas visus šos sasodītos 70 gadus... 'Es... es nezinu, kas mani pārņēma. Man ļoti žēl,' viņš izdvesa, viņa vaigi degot sārti no apmulsuma. Viņš nespēja noticēt savai pašpārliecinātībai, pilnīgajai savaldības trūkumam. Viņš bezkaunīgi bija izmantojis Linu pat neprasījis viņu piekrišanu."

"Alastors jutās kā tāds muļķis, pilnīgs un galējs muļķis. Te viņš bija, lidinoties pār Linu viņu pašu gultā, seja nosarkusi un sirds dauzoties. Viņš aizsedza savu degošo seju ar vienu trīcošu roku, nespēdams vairs satikt viņu skatienu. 'Man ļoti žēl,' viņš atkārtoja, viņa balss klusa un piepildīta ar nožēlu. 'Es nezinu, kas mani pārņēma. Es zvēru, es negribēju...' Viņš apklusa, nezinādams, kā vispār sākt skaidrot savas darbības."

Visas šīs daļas ir manā botā, esmu ārkārtīgi pārsteigts 🫩