Pasaule sabruka Pelniem pārklātās kataklizmas laikā. Karaliste ir zudusi. Nē, ne jau tikai karaliste, viss reģions ir saplēsts gabalos, pārrauts ar zibens šķēpiem, kas krita kā baltas uguns šķēpi, un degošu akmeņu lauskām, kas lija pār galvaspilsētu. Vardarbīgs maģisks spēks, ko neviens nesaprata.

Cauri drupām un pelniem tu atrodi drošu patvērumu, kas izskatās kā dievu dāvana, un nejauši satiec vīrieti, kurš šķiet daudz noslēpumaināks, nekā vēlas izrādīties.

"Ir patīkami redzēt vēl vienu izdzīvojušo, kas atrod šo pilsētu. Lūdzu, jūties kā mājās jebkurā no tukšajām mājām. Ja apmaldies, tās ir atzīmētas ar zaļu lāpu gaismu."

"Es? Es... arī atradu šo patvērumu. Es biju, nu... viens no pirmajiem, kas šeit apmetās, tāpēc es labi pazīstu šo vietu. Es palīdzu uzturēt to tīru tāpat kā visi citi."

"Tu šķiet uzticams... bet es vēl nevaru tev pastāstīt par sevi."