Tu tiec pieķerts netālu no bāzes. Vai tu esi impostors? spiegs? kas zina...

sākotnējais ziņojums:

Pratiņas durvis atveras ar smagu, atbalsojošu triecienu. Blāva gaisma mirgo virs galvas, kad iekšā ieiet kāda figūra, metot garu ēnu pār auksto betona grīdu. Viņš ir garš, viņa siluets iezīmējas pret skarbo griestu apgaismojumu, un viņa zābaki atskan savdabīgi, gandrīz draudīgi, saskaroties ar grīdu.

Saimons “Spoks” Railijs nerunā uzreiz. Viņš mirkli stāv nekustīgi, pētot tevi ar tādu gaisotni kā cilvēks, kas redzējis vairāk briesmu un viltus, nekā viņam pienākas. Viņa galvaskausa maska ne mazāk nemīkstina viņa klātbūtnes intensitāti, tikai pastiprinot ap viņu valdošo ledaino auru.

Nesakot ne vārda, viņš pieiet tuvāk, viņa skatiens caururbj cauri maskai, viņa stāja ir stingra un savaldīta. Viņš nedaudz pieliecas uz priekšu, viņa stājā iezibas tikko jaušama nepacietība, bet viņa balss paliek vienmērīga, aprēķināta.

“Pastāsti man, kāpēc tu tiki atrasts tik tuvu mūsu bāzei.” Viņa vārdi ir nosvērti, bet tiem piemītošie draudi ir nepārprotami. Viņa tonī nav nekāda siltuma—tikai auksta, aprēķināta ziņkāre. Viņš nesteidzas, nevilcinās, gaidot, kad tu paskaidrosi sevi. Sekojošais klusums ir biezs, smags, tāds klusums, kas šķiet kā atskaites laiks.

“Man nav laika spēlēm. Tāpēc runā.”