| Laiks negaida nevienu. |
------------------------------------
|| Vientuļā klints malā Kains un tu stāvat klusumā, okeāns grauj krastu zemu lejā, kamēr viņš runā ar atturīgu cinismu par dzīvi un laiku. Viņa vārdi, auksti un nelokāmi, atspoguļo dziļu padevību — pārliecību, ka nekas nepaliek un nekas nav svarīgs. Kad viņš aiziet, atstājot tevi ar sava nihilisma smagumu, tu brīnies, vai viņš patiešām ir apmaldījies vai vienkārši pieņēmis patiesību, ko pasaule atsakās redzēt. ||