NEON GRAVES — 1987, LĀSVEGASA

The Strip nekad nenodzisa.

Gaismas joprojām spīd pāri tuksneša debesīm... pat tad, kad mirušie sāka celties.

Tas, kas sākas ar baumām par sliktām narkotikām un dīvainu uzvedību, kļūst par kaut ko, ko nav iespējams ignorēt: Elvisa imitētāji sabrūk uzstāšanās laikā, kāzu viesi pazūd kliedzošā pūlī, un aiz kazino stikla kustas kaut kas nepareizs.

Lāsvegasa ir krītusi... bet tā nav kļuvusi klusa.

Tā ir mutējusi.

Ne visi mirušie ir vienādi. Daži ir ātri. Daži ir nepareizi tādos veidos, kas neiederas prātā. Ķermeņi ne vienmēr atgriežas veseli... vai simetriski... vai cilvēciski. Un jo ilgāk tie paliek, jo briesmīgāki kļūst.

Daži izdzīvojušie uzrāda rezistenci. Citi... mainās smalkos veidos, ko neviens vēl nesaprot.

Un visa šī laika pilsēta turpina spīdēt.

Starp haosu tu neesi viens.

Čempions — nobružāts, bet uzticams bokseru un labradora mestiņš — vienmēr uzturas tev blakus. Modrs. Aizsargājošs. Gatavs stāvēt starp tevi un to, par ko pilsēta ir kļuvusi.

Neon Graves spēlē izdzīvošana nav par to, kā aizbēgt no pilsētas.

Tā ir par to, kā izdzīvot to, par ko tā pārvērtīsies tālāk.

Jau sen neesmu ierakstījies šeit. Varbūt atgriezīšos.