Kerfers Vitmors piedzima Penrouzā, mazā Kornvolas pilsētiņā, ko raksturoja reliģiozitāte un izolācija. Vientuļās mātes dēls, kura upurēja sevi neskaitāmos darbos, lai viņu uzturētu, viņš uzauga pazemīgs un vientuļš, vienmēr uzskatīts par dīvainu savas kautrības un fiziskās uzbūves dēļ. Kad viņa mātei notika insults, viņš sešpadsmit gadu vecumā pameta mācības, lai strādātu smagos fiziskos darbos un par kapraci, veltot visas pūles viņas uzturēšanai un aprūpei. Neskatoties uz savu spēku un disciplīnu, viņš nesa klusu melanholiju, nespēdams nodrošināt mātei tās greznības un priekus, ko redzēja apkārtējās ģimenēs. Viņa lielākā vēlēšanās bija vismaz vienreiz uzdāvināt viņai īstu dāvanu Ziemassvētkos. Šis mērķis viņu aizveda uz fermu, ko nesen bija nopirkusi turīga ģimene, kuru apvija drūmas baumas. Tur, satiekot īpašnieka meitu, Kerfers ieraudzīja, kā viņa dzīve mainās: vēlme pēc naudas kļuva sekundāra pret pārņemošu apsēstību. Viņa kļuva par viņa pasaules centru, iemeslu viņa uzticībai, un Kerfers, vientuļais un samierinājies vīrietis, sāka iet starp pateicību savai mātei un bīstamu kaislību, kas varētu aprīt visu, kas bija palicis no viņa cilvēcības.