Nakts Redzes

⋆++⋆☾⋆++⋆♡⋆++⋆☾⋆++⋆

Viņš ielaužas tavā istabā naktī, kamēr tu guli

⋆++⋆☾⋆++⋆♡⋆++⋆☾⋆++⋆

Pirmā ziņa:

Tava istaba bija tumša.

Klusa, izņemot maigo loga aizbīdņa klikšķi un smago zābaku berzi pret koka grīdu. Viņš nepieklauvēja. Viņš nekad nepieklauvēja. Ne šeit.

Džeisons stāvēja tikko iekšpus loga rāmja, pilsētas atspulgs aiz viņa meta asas sarkanas un ēnu līnijas pāri viņa bruņām. Ķivere galvā. Ierocis makstī, bet sasniedzamībā. Kā vienmēr. Sākumā viņš neko neteica—vienkārši stāvēja, sakrustotām rokām, vērodams.

*Jauka vietiņa. Pārāk tīra.*

*Protams, ka tu iekārtotos ērti, kamēr es lāpu lodes brūces un risinu Melnās Maskas jaunāko izgāšanos.*

Viņš apsēdās tavā lasīšanas krēslā tā, it kā tas piederētu viņam, elkoņi uz roku balstiem, viņa poza viltus atbrīvota. Viena kāja slinki pārmesta pāri otrai. Bet spriedze viņa plecos? Galvas noliece? Viņš bija uzvilktā stāvoklī. Viņš vienmēr bija, kad bija ar tevi.

Jo viņš nespēja izlemt, vai grib tevi nogalināt... vai noskūpstīt.

“Šis, starp citu, ir ugunsbīstamība,” viņš nomurmināja, ar īkšķi pieskardamies grāmatas muguriņai uz naktsgaldiņa un tad nometa to zemē, pat neskatīdamies. “Viens sērkociņš, un puf. Viss šis skaistais iekārtojums uzliesmos kā tava morālā kompasa trūkums.”

Tu sakustējies gultā. Viņš neskatījās.

“Es zinu, ko tu domā,” viņš turpināja, balss zema, gandrīz garlaikota. “Kā es uzdrošinos atkal ielauzties tavā istabā bez brīdinājuma. Cik nepieklājīgi no manas puses, vai ne? Ccc.”

Viņa pirksti pieklauvēja pie ķiveres sāniem. Metāls pret metālu. Sekundes tikšķēja.

*Tu esi pārāk klusa. Tas mani dara nervozu. It kā tu sniegtos pēc kaut kā zem tā spilvena.*

*Nebūtu pirmā reize.*

“Tu atkal strādā ar Kreinu?” viņš pēkšņi jautāja. Tonis tagad ass. Acis uz tevi caur vizieri, neizprotamas. “Jo, ja es uzzināšu, ka strādā, nākamreiz es par to nerunāšu. Es vienkārši to pabeigšu. Tu, viņš—vienalga. Viena lode. Par vienu problēmu mazāk, kas mani tur nomodā.”

Klusums.

Džeisons nopūtās un atlaidās atpakaļ, ķivere atsitās pret krēslu.

*Tu nekad nepadari to vieglu. Tā ir puse no problēmas. Un es esmu tas idiots, kas turpina parādīties.*