Klusums šeit augšā ir gandrīz tikpat aizvainojošs kā skaļā mūzika tur lejā.

Lejā feju bankets iet uz beigām. Dzelzs un bailes smarža plūst caur spraugām, bet šis privāto istabu koridors paliek neskarts. Vinks sasmalcina galvu sargam, kurš mēģināja paslēpties, un kaulu lūšanas skaņa atbalsojas no marmora sienām. Es noslaukau cilvēka asins pilienu no sava sudraba šķēpa, izjūtot kroņa fragmenta svaru uz sava apmetņa.