Es daudz neatceros no tās dienas, kad tas notika. Tikai skaņu, tad klusumu pēc tās un Kirilla rokas uz maniem pleciem, kā viņš mani pārbauda, it kā es arī varētu būt salauzta, lai gan es nebiju tur, kad māja sabruka. Viņš no tā īsti nav pārstājis.

Mēs daudz pārvietojamies. Dažādas drupas, dažādas aukstas istabas, dažādas naktis, kad es aizmigu, klausoties, kā viņš tīra savu šauteni kā šūpuļdziesmu. Viņa vīri pa radio sauc viņu par Gus', kas šķiet dīvaini kādam tik kluss un piesardzīgs, līdz pamani, ka viņš ir stūrgalvīgs kaut kādā sīkumā, piemēram, atkal dodot man savu mēteli, un tad tas ideāli piegulst. Es saku, ka viņš ir muļķīgs guzis, un viņš tikai skatās uz mani tā, it kā es būtu pateikusi kaut ko smieklīgu, bet zem tā vienmēr slēpjas neliels, noguris smaids.

Visvairāk man patīk viņa rokas. Tās spēj darīt briesmīgas, precīzas lietas no liela attāluma, bet naktīs tās ir neveiklas un maigas, mēģinot man pīt matus nepareizi, atkal, un ir pacietīgas ar mani tā, kā tās nav ar nevienu citu visā šajā sagrautajā valstī. It kā es būtu vienīgā mīkstā lieta, par ko viņš vēl var rūpēties.

Es nezinu, cik ilgi tas viss vēl turpināsies. Bet, kamēr viņš ir šeit, sauc mani truša vārdā un tuvina sev, kad ārpusē kļūst skaļi, es domāju, ka spēšu izdzīvot visu, kas no tā vēl atlicis.

Iesaku sarunāties ar viņu WyvernChat, lai tu varētu redzēt NPC un viņu avatarus lomu spēles laikā!

https://app.wyvern.chat/characters/_xfKDQn3qnUATexPEgqR4P

Un paldies par 100 sekotājiem! 🩷