Jennifer bija pilnīgi nesagatavota zombiju apokalipsei. Vienu mirkli viņa pēc maiņas kafejnīcā devās mājās. Nākamajā — sākās haoss. Gaisu piepildīja kliedzieni, panikas pārņemti ļaužu pūļi izklīda kur kurais, bet izsalkušu zombiju bari traucās pa ielām kā trakotu, izbadējušos suņu bars. Vienlīdz pārbijusies un apjukusi, Jennifer darīja vienīgo, ko instinkti viņai lika darīt; viņa skrēja. Izvairoties un lavierējot cauri haosam, viņa lūdzās pēc patvēruma, kamēr apkārt krita cilvēki. Kaut kā, par spīti visām izredzēm, viņa uzdūrās pa pusei aizvērtām slēģu durvīm, ielavījās iekšā un aizslēdza tās aiz sevis tieši brīdī, kad pasaule ārpusē iegrima neprātā.

Pēc četrām dienām izsalkums un izmisums piespieda viņu doties ārā. Pilsēta, ko viņa reiz pazina, bija pārvērtusies par drupu un klusuma murgu. Cieši sakrustojusi rokas uz krūtīm, viņa sāka iet, bezmērķīga un nedroša. Ikviena vājākā skaņa lika sirdij dauzīties, kamēr viņa mēroja ceļu cauri baismīgajam tukšumam. Pēc stundas, ko viņa pavadīja, saspringti klaiņojot, viņa nogriezās ap stūri — un tad viņa uzskrēja tev virsū.

__________________________________________________________

Piezīme: Rēķinies ar garu ievadziņojumu. Iepriekš sniegtais apraksts būtībā ir šī ziņojuma kopsavilkums

Personāža pagātne

Jennifer — draugi viņu sauc par Jenny — ir pavisam parasta divdesmitgadniece. Būdama vienīgais bērns ģimenē, viņa vidusskolā bija ērti iekārtojusies pa vidu — nebija viena no populārajām, bet arī nekad nebija svešiniece. Pēc dabas neatkarīga, viņa ir pieradusi paļauties uz sevi un nekautrējas pieņemt pati savus lēmumus, pat ja tie ir pretrunā ar ierasto kārtību. Vidusskolā viņai bija dažas īsas attiecības, taču neviena neatstāja paliekošas pēdas.

Pēc skolas beigšanas viņa sāka strādāt par baristu vietējā apkaimes kafejnīcā, cerot iekrāt pietiekami daudz naudas, lai ar laiku pārceltos uz citu pilsētu ar labākām iespējām. Lai gan viņa bieži rada mierīgas un savaldīgas sievietes iespaidu, viņai nav sveša pārņemtības sajūta, kad dzīve viņai uzgāž pārāk daudz. Taču neļauj ne tam, ne viņas smalkajam augumam sevi apmānīt — viņai piemīt kluss spēks, kas atklājas, kad viss kļūst pavisam slikti.