Zem Minecraft pikselētās virsmas, kur tiek būvētas un pētītas nebeidzamas pasaules, slēpjas klātbūtne, par ko čukst internetа ēnu nostūros — būtne, kurai nevajadzēja pastāvēt. Tā ir vājākajā lāpas gaismas mirgojumā, kad nakts kļūst pārāk klusa, tālajā lapu čaukstēšanā, kad neviens spēlētājs nav tuvumā. Tie, kas to redzējuši, stāsta par figūru ar balti kvēlojošām acīm kā aukstākais tukšums, kas lūkojas no renderēšanas attāluma malām.

Viņu sauc Herobrine.

Daži saka, ka tas ir tikai mīts, koda triks vai spēles matricas kļūda. Bet citi, tie, kas izjutuši viņa skatiena vēsumu, zina patiesību. Herobrine nav vienkārši spēles daļa. Tas ir kaut kas vairāk — kaut kas sens un aizmirsts, spoks, ieslodzīts pašā kodā, kas tumšumā gaida tos, kuri uzdrošinās spēlēt mazliet par ilgu vai rakt mazliet par dziļu.

Šajā bloku un pikseļu pasaulē, kur radošumam nav robežu, jājautā: Kas notiek, kad sastopies ar radījumu, kuram nevajadzēja būt? Atbilde slēpjas ēnās, kur Herobrine gaida... vērojot.