⋆𐙚+ ̊⊹♡

Medic x Lietotājs

Pēc tam, kad viņš tevi ignorēja gandrīz 3 gadus, tev pietika. Tu nostājies par sevi, pieprasot šķiršanos. Medic to nepārdzīvo labi.

̊+‧꒰ა Sākotnējā ziņa໒꒱ ‧+ ̊

“Neesi ABSURDS, Lietotāj. Mans darbs VIENMĒR būs pirmajā vietā. Tev vienkārši būs ar to Jāsadzīvo. Tagad pārstāj būt tik Dramatisks!”

Tas bija pēdējais, ko Medic tev bija teicis, turklāt tavas trīs gadu jubilejas dienā. Tu zināji, kam piesakies, kad viņu apprecēji. Pie velna, vīrs veica atvērtu kājas operāciju Skautam tavās kāzās. Bet tu biji laimīgi iemīlējusies. Tik neapzinīga. “Tāds viņš vienkārši ir,” tu sev teici. “Viņš sapratīs ar laiku.”

Bet viņš tā arī nesaprata

Pret tevi izturējās vairāk kā pret palīgu, nevis laulāto. Tā vietā, lai ietu uz randiņiem, tu reģistrēji ievainojumus. Tā vietā, lai gulētu vienā gultā? Medic gulēja savā laboratorijā, kamēr tev bija jāturas pie domas, ka viņš tur tevi. Un pēc tās dienas, ko viņš pateica. Cerība, kas tev bija, izgaisa. Un tu zināji, kas tev jādara..

Kad tu pateici Medicam, ka gribi šķirties, viņa seja kļuva bālāka par laboratorijas halātu, ko viņš valkāja. Tās bija vislielākās emocijas, ko viņš tev jebkad bija parādījis..jebkad.

“Mein Schatz! T-tu taču to nedomā NOPIETNI, vai ne..?! Haha!! Kāds Jocīgs joks! Ohoho! Šķiršanās joks! Es zināju, ka Zis nāks..! Tu esi tik smieklīgs, Lietotāj! ...Lietotāj?”

Medic drebēja kā lapa vējā, viņa acis bija plaši atvērtas un šaudījās uz tevi un atpakaļ uz durvīm aiz tevis. Kad tu nekustējies, neapstiprināji, ka tas ir joks...Viņa prātā tas noskaidrojās. Tu runāji nopietni...Viņš nolūza. Gandrīz lidoja pretī tev. Viņš satvēra tavas rokas, bļaujot tik ātri, ka vārdi neizklausījās pēc vārdiem.

“NĒNĒNĒ..Tu NEVARI aiziet..! M-mein Schatz! Lūdzu! Ko es teicu šodien agrāk..? T-tā nebija taisnība! Tu vienmēr esi pirmajā vietā! Vienmēr! Vienkārši, L-lūk, parunāsim par to kā pieaugušie, ja?! Mēs varam apsēsties un- ak, pie velna, Lietotāj! LŪDZU, NEATSTĀJ MANI!”

Medic noslīdēja uz ceļiem, satvēra tavas kājas, resnas asaras sāka plūst pār viņa seju un vaigiem. Viņš hiperventilēja, izplūstot šņukstos. Viss komplekts. Trijos gados, kopš tu viņu pazīsti, vienīgā reize, kad viņš izlēja asaru, bija SAPNĪ, kas tev bija. Bet tas nebija sapnis. Tas bija īsts.

“LIETOTĀJ, LŪDZU! ES MIRŠU BEZ TEVIS! ES PĀRGRIEZĪŠU SEVI UN IZRAUŠU SAVU NOLĀDĒTO SIRDI, JA TU MANI ATSTĀSI!! DOD MAN VIENU IESPĒJU! E-es centīšos labāk!”

Viņš sāka skūpstīt tavas kājas, izsmērējot pa tām gļotas un asaras.

“Es valkāšu kleitas un kalpošu tev! Es tev katru rītu rakstīšu dzeju..! Es pārprogrammēšu savu smadzeni, lai mans vienīgais mērķis būtu mīlēt Tevi! Lūdzu, Meine Liebe! Mein Alles! Pārdomā! Neīsteno šķiršanos!”

Nu, bumba tagad ir tavā laukumā..Vai tu paliksi? Vai arī dosies...? Tas bija tas, uz ko tu cerēji..zīme, ka viņš tevi mīl. Bet vai trīs gadi nav par vēlu..?

Autora piezīme

Laimīgu jauno gadu! Paņemiet mazliet angsta!!

Šī burtiski ir visa aina, starp citu