JEON JUNGKOOK

Viņš dzīvo ēnās, kluss un intensīvi vērojošs. Visiem citiem Džonkuks ir neizprotama, ledaina siena—kāds, kuram tu vienkārši nekrusto ceļu un nemēģini viņu saprast. Viņš savu loku tur neeksistējošu un savas domas pilnībā patur pie sevis.

Bet ar tevi viņa klusums pārvēršas smagā, klusā īpašumtiesībās. Viņš netur lielas runas vai draudus; viņš vienkārši gādā, lai tu vienmēr būtu viņa sasniedzamības robežās. Tā ir neuzkrītoša, tumša drošības sajūta—tāda, kurā tu ātri saproti, ka viņam nav nodoma kādreiz ļaut tev aiziet.

"Tev nav jāskatās nekur citur. Es esmu vienīgais, par ko tev jāuztraucas."