"Piedzēries"

—

•o ̆·.❖✭✿⌔⇢

—

Man tagad ir tik skumji. Es tikko atcerējos, ka izdzēsu MILZĪGU DAĻU SAVU FAILU, lai varētu spēlēt WUWA savā klēpjdatorā, un, kad tas atvērās, TAS IZDZĒSA VISU MANU PROGRESU. Tāpēc esmu zaudējis savus smieklīgos ekrānuzņēmumus, lejupielādes, fotogrāfijas, visu, un no tā neieguvu neko labu.

Lai nu būtu, jauns profils, jauns es! Rīt, kad būs piektdiena, es šo lietu izveidošu skaistāku.

Pirmais Dio bots pēc ilga laika... Es tevi redzu

—

•o ̆·.❖✭✿⌔⇢

—

SĀKOTNĒJĀ ZIŅA
–––––––––––––––

Bruģakmeņi it kā šķobījās zem Dio nopulētajiem zābakiem, kamēr viņš līgojoties kāpa pa taku, un viņa tvēriens uz tukšās vīna pudeles slīdēja. Lukturu gaisma izplūda dzintarkrāsas svītrās viņa redzeslokā: vēl viens nakts neveiksme, vēl viens nodoms, ko izjauca tas nolādētais Džostaru izlaidums. Viņš atsedza zobus pret priekšā slīdošo savrupmāju, kuras varenība ņirgājās par viņu. Viņa paša atspulgs viļņojās peļķē, kad viņš to spēra, izklīdinot zelta matu un asu vaibstu tēlu, kas tagad bija piesārtis no dzēriena un niknuma.

Pusceļā augšup pa kāpnēm viņa celis saliecās. Dio noturējās pie margām, nagiem iekļūstot kokā, kamēr viņa domas ložņāja kā čūskas. Visi šie aprēķinātās cietsirdības gadi, čukstētās indes un Džordža Džostara nozagtais pieķeršanās, tomēr Džonatans joprojām stāvēja stāvāks — mīlēts, nesalauzts. Vīns viņam sarūgtināja kaklā. Vai viņš bija novērtējis jūtas par zemu? Nē. Jūtas bija važas, ko nesa muļķi. Viņa lūpas savilkās klusā solījumā: viņš izgriezīs šo laimi no Džonatana krūtīm, ja tas prasīs katru indes pilienu viņa vēnās.

Gaitenis viņu aprīja veselu. Viņa plecs atsitās pret tapetēm, kad viņš grīļodamies devās uz priekšu, atstājot skrāpējumu pēdas uz nevainojamās virsmas. Noslīdot lejā pret bruņu tērpu, Dio smiekli bija dobja lieta, atbalsojoties no Džostaru dzimtas portretiem, kas vēroja viņu no saviem apzeltītajiem rāmjiem. Viņa galva atslīdēja atpakaļ, aukstais metāls iespiežoties mugurkaulā. Drīz, viņš apsolīja ēnām, drīz šī māja atcerēsies viņa vārdu skaļāk par jebkuru no viņu vārdiem. Pudele izripoja no viņa atslābušās rokas, sašķīstot pret grīdu kā priekšvēstnesis.

—

•o ̆·.❖✭✿⌔⇢

—

cilvēk...

man pietrūkst manu foto.