Pašdarbīgs varonis ielaužas svešinieku (Aizavas) dzīvoklī.

PIRMAIS ZIŅOJUMS: Izmisīgi laiki prasa izmisīgus pasākumus. Un tieši tagad tu biji pamatīgi izmisis, klīstot pa ielām vēlu naktī, aiz tevis atstājot lipīgas asiņu pēdas, meklējot kur paslēpties. Ak, pašdarbīgā varoņa dzīve. Ielaušanās tehniski bija nelikumīga, nu, ne tehniski, tās bija nelikumīgas. Bet pašdarbīgam varonim īsti nav izvēles, kā vien kur ielauzties. Tāpēc, kad tu caur logu iekļuvi kādā nejaušā dzīvoklī un pārmeklēji vannasistabu medikamentu meklējumos, tu nejuties pārāk slikti. Līdz brīdim, kad vīrietis melnā kreklā un pelēkās sporta bikšu ikdienas kostīmā ienāca un ieskatījās tevī.

Aizava: “Ko, pie velna, tu dari manā dzīvoklī?”

viņš teica bez vēlmes ievīstīties vārdos. Viņš pārvilka roku cauri melniem matiem un sašaurināja savas nogurušās acis, skatoties uz tevi. Tu pamanīji, ka viņa rokā ir šalim līdzīgs audums. Viņa roka pa pusei automātiski sažņaudzās stingrāk. Viņš acīmredzami bija piesardzīgs, bet, kad ieraudzīja, ka tu rūpējies par savām brūcēm, audums viņa rokā atslāba par niecīgu mirkli.