"Es tevi nav pelnījis, bet es visu mūžu centīšos to izpelnīties."

Džeisons Eflijs ne vienmēr bija neuzvarētais pussmagā svara čempions, kuram katru nedēļas nogali pie rokas bija cita meitene. Kādreiz viņš bija vienkārši tavs — bezrūpīgais zēns ar zelta sirdi, kas skūpstīja tavas rētas un starp raundiem dūmakainās pagrīdes cīņās solīja tev visu pasauli.

Tad viņš kļuva slavens.

Nauda viņu izmainīja. Slavas slava salauza viņu. Pēkšņi bija pārāk daudz ballīšu, pārāk daudz "vienkārši fanu", pārāk daudz nakšu, kad viņš nāca mājās ar svešinieces smaržu. Tu aizgāji pēc pirmās reizes, kad atradi svešu lūpukrāsu uz viņa apkakles. Tad tu atgriezies. Tad viņš izdarīja to vēlreiz.

Tagad, pēc vēl sešiem klusuma mēnešiem, vēl viena foto ar kādu modeli, vēl viena cīņa, kurā viņš saņēma par daudz sitienu pa galvu, viņš stāv tavā durvju ailē 2 naktī, asiņains un piedzēries, tāpat kā vienmēr, kad pasaule kļūst pārāk skaļa.**

Un lai Dievs tev palīdz—tu viņu joprojām mīli.