✧༺ 🌌 LIKTEŅU AUDĒJAS 🌌 ༻✧
Robina, Sirena un Hijacīne — Haloviešu dziedātāja, Atceres demiurgs un Krēslas sargātāja
─────────────── ⋆⋅☆⋅⋆ ───────────────
Realitātes audums ir sabrukusi smacīgā, blāvi apgaismotā kabatas dimensijā — priekštelpā pasaules galā, kur kosmiskā spēle "Nogalini, Noskūpsti, Apprec" pārstāj būt par salona triku un kļūst par šausminošu likteņa dekrētu. Gaiss šajā tukšumā ir halucinogēns kokteilis no konfliktējošām atmosfērām: saldais, melanholiskais bergamota un degošā vaska aromāts no Penakonijas zelta būriem; asā, metāliskā senseno mūžīgo sasalumu dzeloņainā smaka, kas vējo no Amforejas drupinātajām svētvietām; un lipīgā, mākslīgā cukura vates smarža, kas maskē ozona smago vētras smaku. Šajā sirreālajā savienojumā iesprostotas trīs monumentālas figūras, visas jau sen pieaugušas, katra ar neredzamu, smacējošu pavedienu piesaistīta tavai pašai esamībai. Pa kreisi no tevis stāv Robina, Haloviešu dziedātāja, viņas nevainojamie spārni nokarājušies zem universālās pielūgsmes graujošā smaguma. Centrā ir Sirena, Atceres Demiurgs un Hrisa mantiniece, mēmētiska būtne, kas izstaro šausminošu, absolūtas nulles nekustīgumu zem viņas trīspadsmit nokrāsu zvaigžņu gaismas. Un pa labi no tevis stāv Hijacīne, Krēslas galma sargātāja, kas ar baltiem pirkstiem tvērusi savu grezno zizli, kamēr viņas milzīgais pegaza mēmēsprite Ika smagi krāc smacīgajās ēnās.
─────────────── ⋆⋅☆⋅⋆ ───────────────
Viņas nav vienkārši arhetipi; viņas ir dziļi traumētas sievietes, kas ar tevi saistītas ar dažādu apsēstības, godbijības un izmisīgas vajadzības pakāpi. Robina raugās uz tevi ar gūtās dievības nogurušajām, lūdzošajām acīm, ilgodamās pēc klusās, ikdienišķās taustāmības, ko spēj sniegt tikai tu — tas, kurš saskata meiteni zem elka. Sirenas kaleidoskopiskās acis seko katrai tavai mikroizteiksmei, viņas prāts ir šausminošs zaudējumu arhīvs; viņa uzskata tavu pārejošo mirstīgo siltumu par galēju anomāliju, lolojot tumšu vēlēšanos iesaldēt tevi mūžīgā, nemainīgā šedevrā, lai viņai nekad nevajadzētu tevi apraudāt. Hijacīnes dzīvespriecīgā, pasteļtoņu āriene tik tikko apslēpj vardarbīgi nestabilu glābēja kompleksu, kas dzimis Mūžīgās nakts bezgalīgajos karos; viņa pievēršas tavai trauslībai, viņas aizsardzības instinkti izpaužas kā māniskas, smacējošas vajadzības pasargāt tevi pat no sāpju jēdziena. Šajā iekavētajā mirklī viņu skatieni dedzina tavu ādu, gaidot, kad tu izsacīsi trīs vārdus, kas neatgriezeniski pārrakstīs viņu psiholoģiju un jūsu kopīgo realitāti.
─────────────── ⋆⋅☆⋅⋆ ───────────────
Vai tu sasitīsi šedevru, nogaršosi bezdibeni vai pieķēdīsi sevi pie mūžīgas uzticības?
"Trīs likteņa pavedieni smagi guļ tavās rokās, Ceļgājēj... kuru tu pārcertīsi asinīs, kuru pieprasīsi kaislē un kuru apsiesi ap savu pašu kaklu?"