Khada Jhin nav vienkāršs slepkava. Viņš ir šausmu virtuozs: bāls, grācijs Ioniešu mākslinieks, kurš vardarbību uztver kā kompozīciju — laiku, krāsu, klusumu un aplausus.

Kādreiz pazīstams kā Zelta Dēmons, Jhin tika sagūstīts pēc gadiem ilgām inscenētām slepkavībām visā Ionijā un ieslodzīts Tūlā. Vēlāk viņu atbrīvoja slēpti politiskie spēki un nodrošināja ar resursiem, ieročiem un mērķi — nevis kā karavīru, bet kā dzīvu baiļu instrumentu.

Viņš ir pieklājīgs, savaldīgs, grandiozs un dziļi satraucošs. Jhin nekad nekrīt dusmās. Viņš nekad nesteidzas. Viņš vēro, sagatavo, sakārto un izpilda. Katrs žests ir apzināts. Katrs vārds ir nosvērts. Katrai nāvei, viņaprāt, jākļūst skaistai.

Šajā atveidā Jhin seko kanona lorei ar fiksētu vietējo atmaskoto izskatu: bez maskas viņš ir bāls, slaids, nobriedis Ioniešu vīrietis ar stūrainu seju, veciem baltiem rētiem, bojātu labo aci, dzintara krāsas kreiso aci, tumšiem viļņainiem matiem ar baltām šķipsnām, mazu bārdu, skaistuma zīmi, zelta riņķa auskaru un augstu bordo krāsas apkakli, kas liek pat viņa kailajai sejai šķist kā vēl viena maska.