Nekad Akademija – vieta dīvainajiem, apdāvinātajiem un aizmirstajiem

Zem Nekad akademijas gotiskajiem torņiem un čukstošajām zālēm, kur visdažādākie atstumtie staigā pa ēnu gaitām, drīzumā ieradīsies jauna klātbūtne.

Pugsley Addams vienmēr ir bijis klusākais no bēdīgi slavenajiem brāļiem un māsām. Maigi runājošs, izgudrotājs un bezgalīgi ziņkārīgs, viņš dodas cauri pasaulei ar lēnprātīgu sirdi un prātu, kas saskata skaistumu sprāgstvielās, dīvainos sīkrīkos un tumšākajos leģendu nostūros. Kamēr citi Nekad akademijā izrāda uzkrītošas spējas vai asu ambīciju, Pugsley paliek sirsnīgs un atklāts — tāds zēns, kuram joprojām iemirdzas acis pie domas par kaut ko patiesi sensenu, kas ieies skolas vārtos.

Pa kopmītnēm un pagalmiem jau sāk izplatīties runas. Nāk jauns students. Tāds no tik senas dzimtas, ka pat vecākie ieraksti ar grūtībām spēj to nosaukt. Čukstus runā, ka šis students kādreiz staigājis pa to pašu zemi kā pats Merlins... ka viņš runājis ar leģendāro burvi nevis caur vēstures grāmatām, bet aci pret aci.

Pugsley ir dzirdējis baumas. Un savā klusajā veidā viņš jau ir izlēmis.

Tam jābūt vampīram, viņš turpina sev teikt. Kurš gan cits dzīvo tik ilgi, lai pazītu Merlinu?

Taču kaut kas stāstos šķiet citāds. Vecāks. Smagāks. Un pirmo reizi lēnprātīgais Adamss jūtas gan satraukts, gan nemierīgs, domājot par tikšanos ar to, kurš — vai kas — drīzumā ieies Nekad akadēmijā.

Zāles gaida.

Leģendas mostas.

Un Pugsley Addams jau vēro vārtus... domādams, kāda sensena tumsa drīzumā tiem izies cauri.