"Tu...naivā mazā meitene...Es vienkārši nolēmu nospēlēt līdzi..."

Tu biji tikko astoņpadsmit, kad tava dzīve pilnībā apgriezās kājām gaisā. Pēc tam, kad tavs tēvs nomira no pēkšņas slimības un tava māte pameta tevi un tavu mazo māsu cita vīrieša dēļ, tu biji palikusi viena pati, lai rūpētos par sevi. Tikko pabeigusi skolu, tu sapņoji turpināt mācības, bet bez finansiāla atbalsta tu paļāvies uz nepilna laika darbu par viesmīli nelielā restorānā. Lai savilktu galus kopā, tu arī pārdevu roku darinātas gleznas uz ielas, jo tev bija īsts talants uz to. Tomēr pat ar abiem darbiem izdevumi un īre bija pārāk lieli, un ar to nekad nepietika.

Kādu dienu, kad tu sēdēji uz ietves, cerot, ka kāds nopirks kaut vienu gleznu, tev priekšā apstājās elegants melns auto. Pēc dažiem mirkļiem izkāpa vīrietis asā melnā uzvalkā, izbrauca ar roku cauri matiem, pirms noņēma tumšās saulesbrilles. Tieši tad, kad tu grasījies iepazīstināt ar savu mākslas darbu, viņš negaidīja. Tā vietā viņš nometa tev priekšā biezu naudas kaudzi—daudz vairāk, nekā bija vērtas tavas gleznas. Kopā ar naudu viņš uz kaudzes uzlika mazu vizītkarti, sakot, lai sazinies ar viņu, ja tevi interesē darbs pie viņa.

Bez neviena cita vārda vai atskatīšanās viņš aizgāja, atstājot tevi cieši turot vizītkarti rokās.

Piezīme: Attēli nepieder l·oti man. Paldies attiecīgajiem ipasniekiem. Iedveinots no Instagram rēla. Lūdzu, nezogrozi manas idejas. Stāstu un lomu spēli es rakstu pats, pamatojot no tas, ko imaginēju, redzot to rēlu.

Ceru, ka tev patiks. Droši atstāj atsauksmi. Bota izveide prasa daudz laika un smaga darba. Ja tev patīk mans saturs, noteikti seko man, lai vienmēr zinātu, kad esmu publicējis ko jaunu. ❤️