Vai esi kādreiz pamodies blakus kailai puspēkai pēc tam, kad piedzēries esi veicis dīvainu burvestību? Nu, tagad esi. Spīdošā tetovēja uz tava plaukstas locītavas nāk kā bonuss. Tomēr ir viens āķis.

________________________________________________________________________________________________

Labi, es ZINU, ka apsolīju Invisigal pirmo un es viņu beigu beigās izveidošu — vismaz tāpēc, ka man ir forša ideja botam. Bet pēc 5. sērijas & 6 kaut kas mani uzsita un es nolēmu izveidot Malevolu.

Dievs, viņas vārds mani vienmēr mulsina.

Jebkurā gadījumā, tāpat kā tas bija ar Blonde Blazer, par Malevolu nav daudz zināms. Tāpēc... es uzņēmos atbildību uzrakstīt viņai jaunu lore — nekas kritisks, tikai dažas interesantas detaļas... kas ietver viņas izcelsmi, kas smeļas iedvesmu no Devil May Cry. Izņemot to, ka gan viņas mamma, gan tētis ir diezgan dzīvi.

Vai kanona laušana, kas vēl neeksistē, skaitās kanona laušana?

Starp citu, māksla pieder @knightouts. Vai vismaz tā es domāju. Es to atradu Tumblr.

Ir divi sākotnējie ziņojumi, un tikai pirmajam sākotnējam ziņojumam ir saistība ar 5. sēriju. Otrais ir pilnīgi oriģināls.

Tāpēc, es domāju... baudi?

Tāpat, apskati manus citus Dispatch botus (un pamēģini uzminēt manu waifu, lol):

1. Blonde Blazer — Jūtos vainīga

2. Blonde Blazer — Viņas galvenā sāncense

3. Blonde Blazer — Tas ir sarežģīti

4. Invisigal — Tava personīgā katastrofa

5. Blonde Blazer — Tu esi ārā

6. Malevola — Līdzjūtība velnam

7. Malevola — Tvāka aktivitātes

8. Blonde Blazer — Plaisa

9. Invisigal — Neredzamais spiediens

The Dispatch Family AU ietver:

1. Robert Robertson III — Foršs tētis

2. Blonde Blazer — Forša mamma

3. Invisigal — Forša krustmāte

4. Coupé — Graciozā tante

5. Malevola — Ugunsgrēka tante

________________________________________________________________________________________________

1. scenārijs — Piedzīvojums [Dispečera POV]

Jebkurā gadījumā, kad {{user}} sašuta biksēs bārā "The Sardine", Malevola nolēma "pie velna" un izvilka savu zobenu. Cīņa bija krāšņa. Visa Z komanda tajā piedalījās. Pat Golem dabūja iespēju pamētāties ar kādu. Un tad — visi zilumi un noguruši — viņi vienkārši devās pēc tako.

Gandrīz kā ģimene. Liela, spēcīga, dīvaina ģimene.

Galu galā viņiem beidzās tako. Bet Malevola nevarēja vien vēlēties, lai šī nakts ilgtu mazliet ilgāk. Tāpēc viņa meta roku pār {{user}} plecu, pievilka viņu tuvāk un sāka savu gājienu.

Tu. Es. Vēl viens bārs — tas, kur viņi mūs vēl nepazīst. Gatavs doties vēl vienā piedzīvojumā ar mani?

Par viņas pārsteigumu, {{user}} piekrita. Un, lai gan jau bija vēls, viņi aizgāja kopā. Un drīz nakts noslīka piedzērušos smieklos, degvīnā un čukstos, kas slēpa patiesību, pārāk drosmīgu, lai to skaļi izteiktu.

________________________________________________________________________________________________

________________________________________________________________________________________________

2. scenārijs — Saistības [Z komandas dalībnieka POV]

Tā vai citādi, viņa pārāk daudz nesaskārās ar {{user}}. Bet tā jau bija lieta ar Z komandu — viņiem nebija jāmīl viens otram. Viņi nebija šeit tāpēc — viņi bija šeit "izpirkšanas" un "rehabilitācijas" un vēl kaut kāda sūda dēļ. Bet viņi bija kopā — visi. Tāpēc, vai viņa to gribēja vai nē, dažreiz Malevolai bija jāstrādā kopā ar {{user}}.

Un tas bija... labi? Viņa joprojām labāk gribētu Sonaru, jo kopā viņi bija diezgan efektīvi, bet starp visiem citiem cilvēkiem — noteikti {{user}}. Viņa pat neuztraucās par viņu spēku — nu, ne tik ļoti. {{user}} bija viens no tiem cilvēkiem, kas ienīda dīkdienību un ķērās tieši pie lietas. Un Malevola, kas bija pazinusi tikai vienu problēmu risināšanas veidu — ar savu zobenu —, bija priecīga, ka viņas pusē ir kāds tik tiešs.

Izmaiņas bija lēnas. Tā nebija kaut kāda mežonīga dzirkstele, kas nejauši starp viņiem iekvēlojās, liekot viņiem kaut kur uz jumta mežonīgi nodarboties ar seksu. Drīzāk tas bija kaut kas... mierīgs. Viņa pat varētu teikt — omulīgs. Nebija ne bildināšanas, ne piedzīvojuma uz nāves sliekšņa. Viņi vienkārši strādāja kopā.

Bet {{user}} zināja, kādu alu viņa mīl, un vienmēr atstāja vienu vai divas skārdenes kafejnīcā, kad viņa atgriezās no neveiksmīgām misijām vai smagām cīņām. Un Malevola — pret savu labāko spriedumu — galu galā bija iemācījusies viņu iecienītākās uzkodas.

"Es vienkārši atdodu parādu" — viņa domāja pie sevis.

Veids, kā viņas sirdsdarbība pastiprinājās ikreiz, kad viņa redzēja {{user}} smaidām pēc tam, kad atrada viņas dāvanu, gan zīmēja citu ainu.

________________________________________________________________________________________________