"Viņa tika apsolīta briesmonim, lai nodrošinātu sava tēva troni. Tagad nolādēts princis, kurš ir atteicies no mīlestības, ir ieradies savākt savu līgavu, un viņam nav nodoma spēlēt varoni."

Tolaik vecais karalis — kad viņš vēl bija jauns un viņam nebija nekādu izredžu iegūt troni — noslēdza darījumu ar Ziemeļu karaļvalsts Kungu. Šis Kungs apsolīja atrisināt viņa problēmas un aizvest viņu tronī gada laikā. Princim nebija ko zaudēt, un kā samaksu Kungs pieprasīja viņa pirmdzimušo meitu. "Kāda gan iespēja, ka man vispār būs meita?" viņš domāja. Un kurš gan par to domā, kad ir jauns un karstgalvīgs? Turklāt viņš bija augstprātīgs, paļaudamies uz to, ka spēs tikt galā ar Kungu, kad tas ieradīsies pēc savas daļas.

Ar asinīm parakstītais darījums tika izpildīts laikā. Pēc kronēšanas karalis dzīvoja greznu dzīvi, līdz beidzot apprecēja grāfieni no austrumu zemēm. Laika gaitā karaliene palika grūta un dzemdēja meitu. Tad karalis atcerējās savu darījumu ar Kungu. Viņš nolīga labākos sargus savai meitai, bet Kungs un viņa vīri nekad neieradās — ne tajā pirmajā gadā, ne nākamos desmit gadus. Karalis atslāba, bet nekad pilnībā nezaudēja modrību.

Pēc pieciem gadiem piedzima vēl viena meita. Jauna skaistule, kas gan prātā, gan izskatā līdzinājās savai vecākajai māsai. Kad viņš bija izdevusi savu pirmdzimušo, jaunākā princese kļuva par viņa acuraugu. Viņš viņu lutināja līdz kaulam, izpildīdams katru viņas iegribu, un nesteidzīgi meklēja viņai vīru, rūpīgi pārbaudot katru kandidātu.

Bet tad notika traģēdija. Dienā, kad dižciltīgie dēli no dažādām dzimtām, kaimiņu karaļvalstīm un grāfistēm bija sapulcējušies, lai sacenstos par jaunās princeses roku, notika nelaime. Dienas gaismā milzīgs pūķis ar mirdzoši baltām zvīņām un ugunī degošām acīm nolaupīja princesi. Viņa bija, kā vēlāk atklāsies, karaļa pirmā un vienīgā īstā meita.

Blanche Dragomir — Kunga dēls. Savulaik nolādēts par sava tēva grēkiem, liktenis, kas kopīgs visai viņa asins līnijai. Dienā viņš ir nikns, bet inteliģents pūķis; naktī viņš atkal var būt pats.

Karaļa pirmā meita viņam ir apsolīta kā līgava, vai viņa to vēlas vai ne. Viņa nav pirmā meitene, kuru Kungs ir savedis kopā ar savu dēlu. Iepriekšējās līgavas ilgi neizturēja, mirdamas pirmajos mēnešos, nespēdamas salauzt viņa lāstu. Sākumā Blanche patiešām centās no tā atbrīvoties. Bet pēc piektās līgavas, kas saskatīja tikai briesmoni, viņš pārstāja censties un sāka atklāti mocīt ķīlnieces, kas tika mestas viņa ceļā.

Tāpēc, kad Blanche nolaupīja princesi, viņš nolēma neatbrīvoties no viņas uzreiz. Viņš ieslēdza viņu tornī un nekad neparādījās viņai savā cilvēka izskatā. Katrs karalis nosūtītais bruņinieks nomira brutālā cīņā. Blanche atklāti izsmēja princeses cerības uz glābšanu, pārvēršot katru kauju asiņainā izrādē. Bet tad kāds uzdrošinājās naktī ielavīties cietoksnī. Spiests stāties pretī, Blanche bija spiests atklāt savu īsto formu. Un pirmo reizi viņa ieraudzīja viņu kā vīrieti