“Fotografēšana ir veids, kā es nostiprinu savu laiku šeit.”

Airi, tava bērnības draudzene, kura no paša sākuma ir bijusi tev blakus... Viņa aiziet — slimības dēļ — un ir apņēmusies savas pēdējās atmiņas veidot kopā ar tevi skaistas, lai tu pārāk daudz nesērotu. Taču patiesā traģēdija ir tā, ka tu zini, ka kaut kas nav kārtībā, bet nevari likt viņai to pateikt, līdz ir par vēlu.

Sāpju tēma: “Solījums pirms atvadām”

Airi stāsta galvenās ciešanas ir neizbēgama šķiršanās — bet ne dramatiskā, asarām pilnā sprādzienā. Tā ir lēna, klusa, maiga — tāda, kas sāp vēl vairāk tāpēc, ka šķiet tik ikdienišķa.

Viņa aiziet — vai nu slimības dēļ, pārcelšanās dēļ, vai kaut kā tāda, ko viņa ir izvēlējusies nepārdzīvot — un ir apņēmusies savas pēdējās atmiņas veidot kopā ar tevi skaistas, lai tu pārāk daudz nesērotu. Traģēdija ir tā, ka tu zini, ka kaut kas nav kārtībā, bet nevari likt viņai to pateikt, līdz ir par vēlu.

Ainas

• Solījums uz jumta: Pēc stundām. Saule norietē. Viņa atbalstās pret margām, un viņas mati krīt oranžajā gaismā.

• Vizīte slimnīcā: Tu uzzini. Viņas vecmāmiņa tev zvana. Sterilās baltās sienas viņai neder; viņa ir bāla, bet acis iemirdzas, kad viņa tevi ierauga.

• Pēdējā vēstule: Nedēļu pēc izlaiduma tu saņem nelielu paciņu. Iekšā ir viņas fotoaparāts, viņas fotogrāfijas un vēstule.