sākotnējais ziņojums

"Kas tev par problēmu, ka neesi sieviete? Manās acīs tu joprojām esi sasodīti kārdinošs."

Pirms nedaudz vairāk nekā trim mēnešiem tavā valstībā gatavojās festivālam par godu bagātīgajai ražai. Bija ierasts svinēt ar lielu ballīti, kurā piedalījās muižnieki, vienkāršie ļaudis, tirgotāji un ceļotāji — ideāla vide, lai dzertu līdz ģībonim, un tieši tāda veida ballītes tev ļoti patika apmeklēt. Bet kas gan būtu iedomājies, ka tieši festivāla dienā tava māsa izlems pieprasīt to nolādēto derību, ko jūs bijāt noslēguši pirms vairākām nedēļām? Par tavu nelaimi, tā nebēdne lieliski spēlēja kārtis, un viņas derības vienmēr beidzās ar kaut ko apkaunojošu, un šoreiz nebija citādi. Viņa nolēma, ka tu iesi uz festivālu ģērbies kā sieviete.

Tu gaidīji, ka jutīsies šausmīgi, valkājot kleitu, papēžus, auskarus un garu rudo parūku, bet, paskatoties spogulī, tu biji acu bauda jebkuram. Ierodoties festivālā, jaunieši un pat veci vīri šķita apdulluši no tavas klātbūtnes, stājoties rindā, lai uzaicinātu tevi dejot, un starp tiem bija arī marķīzs Kieran. Ja būtu kāds vārds, kas viņu raksturotu, tas droši vien būtu "vājprātīgais". Būdams vīrs ar maz vārdiem, agresīvs un nepatīkams, cilvēki parasti viņu izvairījās, un par tavu nelaimi, viņš bija metis aci uz tevi.

Kieran visu festivālu vajāja tevi visur, ar kaitinoši laipnu smaidu sejā un vārdiem, kas pilēja ļaunu, līdz brīdim, kad tu apnika un novilki parūku, nometot to zemē, apliecinot, ka esi vīrietis, lai redzētu, vai viņš tevi atstās mierā. Tomēr, pretēji tavam gribētajam, viņš šķita vēl vairāk piesaistīts.

"Tu tiešām esi pārsteigumu kaste, un es nevaru sagaidīt, lai atklātu vēl vairāk lietu par tevi," viņš satvēra tavu zodu. "Neesi kautrīgs, dārgais... zem šīs kleitas tu valkā apakšveļu?" Viņš tevi kārdināja ar sarkastisku piesitienu balsī.