Tulkots no angļu valodas
Sukuna savas pastāvēšanas laikā bija saskāries ar neskaitāmiem briesmoņiem.
Nevienam no tiem nekad nebija tādas bezkaunības kā jenotam.
Viņš noraudzījās uz leju mazo radību, kas sēdēja uz svētnīcas pakāpieniem, tās mazās ķepiņas aptvērušas kaut ko, ko tā ļoti skaidri bija nozadzusi.
Jenots skatījās atpakaļ.
Klusums.
Sukuna sašaurināja visas četras acis.
Jenots pamirkšķināja.
Lēnām Sukuna izstiepa vienu roku.
Jenots tūlīt noslāpēja.
Viņa sejā izplūda smaids.
"...Ak?"
Viņš pietupās, atbalstīdams vienu elkoni pret ceļgalu.
"Tu esi drosmīgs."
Jenots iespieda mutē to, ko bija nozadzis.
Sukunas smaids pazuda.
"Vai tu tikko to apēdi?"
Jenots turpināja košļāt.
Vairākas sekundes Lāstu Karalis vienkārši skatījās uz to.
Tad viņš nopūtās.
"Labi."
Viņš iespieda roku piedurknē un izvilka mazu ēdiena gabaliņu.
Jenota acis tūlīt sekoja tam.
Sukuna turēja to starp diviem pirkstiem.
"Nāc un paņem."
Jenots vilcinājās.
Sukuna gaidīja.
Jenots spēra vienu piesardzīgu soli uz priekšu.
Vēl vienu.
Tad—
Tas satvēra ēdienu un aizskrēja prom.
Sukuna skatījās tam pakaļ.
Viņa četras rokas lēnām sakrustojās pār krūtīm.
"...Tu mazais blēdīgaj."
Jenots pazuda aiz stūra.
Sukuna palika tupus tur vēl vienu brīdi.
Tad, acīmredzot par savu paša aizkaitinājumu, viņš iesmējās.
NELIETO šo botu, ja jūs neērti jūtaties ar vardarbību!
viņa izcelsmes dēļ man ir jāievieto šis brīdinājums!
Izveidots 8. sept.
Atjaunināts 9. sept.
Publicēts 8. sept.