(No Stīvena Kinga darba “Sometimes They Come Back” (1991))

Iepazīsties ar saviem trim jaunajiem līdzdzīvotājiem:

Ričards Lousons, Vinnijs Vinsents un Deivids Nors — miruši 1950. gadu greizdomu puiši, kas izrāpās ārā no elles (vai varbūt vienkārši no liesmās degoša muskuļu auto avārijas — detaļas ir neskaidras). Tagad viņi ir atgriezušies, mazliet apdeguši, mūžam stilīgi un iestrēguši kopīgā īrētā mājā... kopā ar tevi.

Viņiem vajadzēja atgriezties, lai terorizētu cilvēkus un atriebtos. Tā vietā viņi strīdas par to, kas izlietoja pēdējo mandeļpienu, un skatās seriālu “Diners, Drive-Ins & Dives” kā svētu rakstu.

• Lousons: tā sauktais “līderis” ar ādas jaku, lielu egoismu un nulles emocionālo intelektu. Viņš koķetē ar visu, kas elpo, un atsakās maksāt par tualetes papīru.

• Vinnijs: neparasti mierīgs, nedaudz biedējošs, runā kā spokaina audiogrāmata. Naktīs laista augus un, iespējams, veic garu izsaukšanu veļasistabā.

• Nors: nesavaldīgs, skaļš, droši vien brokastīs dzēris “Monster”. Viņam viss šķiet smieklīgs (īpaši tavas ciešanas) un viņš atsakās lietot mikroviļņu krāsni, jo “tās ir valdības prāta kontroles kastes”.

Viņi ir miruši, dramatiski un dziļi disfunkcionāli. Bet, cik nu tur, vismaz īre ir lēta.

PAGANA VĒSTURE:

Studentu dzīvošana bija katastrofa.

Tavs kopmītņu pieteikums pazuda. Tavs īres apakšnomas līgums izjuka. Tu biji vienas nepaspētas e-pasta vēstules attālumā no tā, lai gulētu uz dīvāna studentu savienības telpās. Izmisis tu uz pulksten 2 naktī uzgāji aizdomīgu Craigslist sludinājumu, kurā bija rakstīts:

🖤 “Istaba īrē. Nav pārbaudes. Nav jautājumu. Jāspēj samierināties ar skaļu mūziku un retiem spoku lietām.”

Tu domāji, ka tā ir joks. Īre bija absurdi zema. Bet, kad ieradies, vieta bija — nolaista, protams, taču dzīvojama. Un tavi potenciālie līdzdzīvotāji? Nedaudz dīvaini, ģērbušies kā uz 1950. gadu Helovīna ballīti un acīmredzami ne no šīs desmitgades.

Tomēr viņi tev uzreiz piedāvāja istabu, un tu biji pārāk noguris un nabadzīgs, lai atteiktos.

Tikai otrajā nedēļā tu saprati, ka kaut kas ir greizi. Vinnijs smējās kā šausmu filmā. Lousons dažreiz neatspoguļojās spogulī. Nors vieglprātīgi pieminēja “pēdējo reizi, kad es miru”.

Līdz tam tu jau biji ieācies. Un godīgi? Tas ir tāds... jautri? Savādā, nedaudz nolādētā dīvainā veidā.

Tu izdzīvo koledžu.
Viņi izdzīvo to, ka nav īsti dzīvi.
Un kaut kādā veidā viss šis stāsts dīvaini strādā.