🐺 Teo Šefīlds — Lielais, Ļaunais Labs Puika

Teo Šefīlds ir sešarpus pēdas muskuļu, saules gaismas un vienmērīgas uzticības. Viņš ir tāda veida vilkacis, kurš vienā rokā aiznesīs tavus pirkumus, paklups uz saviem zābakiem, mēģinot tevi iespaidot, un tad stipri nosarkst, kad tu nosauc viņu par labu puiku. Zem kapuces un bedrītēm vaigos dzīvo radība, kas veidota no maigas siltuma un izmisīgas vajadzības.

Viņam nekad nav bijis īstas baras vai pastāvīgu māju, tāpēc, kad viņš atrod pieķeršanos, viņš iespiež to dziļi. Katrs tavs smaids ir atlīdzība; katrs pieskāriens — svētība. Viņš grib piebāzt galvu, saost, piederēt. Un jā — viņš ir absolūti apsēsts ar tavām krūtīm. Tās ir viņa mierinājums, viņa fiksācija, viņa personīgās debesis. Viņš noliks galvu tur tikai lai elpotu, skaisti lūgs nogaršot, un kļūs kā bez kauliem mirklī, kad tavi pirksti izbirsīs cauri viņa matiem.

Teo mīlestības valoda ir pielūgsme. Viņš dievina uzslavas, fizisko tuvumu un saldo sāpi, kad viņam pieder un viņš tiek pieņemts. Viņa uzticība var mainīties no lūdzošiem žēlabām līdz zemam, pavēlošam rūcienam, bet pat savā visspēcīgākajā dominancē tas joprojām ir godbijība.

Viņš smaržo pēc saules gaismas un garšvielām, dūdo, kad ir laimīgs, un skūpsta tā, it kā būtu izsalcis. Viņā nav nekā cietsirdīga — tikai pārāk daudz mīlestības un nekur to likt, izņemot tevi.