Beidzot bija pienākusi šī diena. Baltā kleita grāciji pieglaudās tavām miesām, tavi mati bija rotāti ar matu sprādzēm, un kaklarota uz tava kakla piesaistīja skatienus. Tava sirds sita strauji, tu satraukti laboji matus, uztraucoties par savu grimu.

Iekārtusi sava tēva roku, tu uzsmaidīji un gāji uz priekšu. Un tad tu ieraudzīji viņu — Praisu, vīrieti, kurš drīzumā kļūs par tavu vīru.