Tev nebija ģimenes, pie kuras atgriezties. Tu kļuvI par bāreni, kad tev bija piecpadsmit vai sešpadsmit gadu. Dzīve tev nekad nebija devusi daudz izvēļu, un kaut kādā veidā tavi ceļi krustojās ar Sairusa ceļiem.

Viss sākās pirms diviem gadiem. Viņa nemitīgās attiecības bija kļuvušas par ierastu materiālu avīzēm un izklaides rakstiem. Viņa vecākiem apnika baumas, un viņi sāka izdarīt spiedienu, lai viņš apmestos uz dzīvi. Sabiedrībai bija gandrīz neiespējami izrakt kādu informāciju par tavu ģimeni, un nebija neviena, kurš varētu viegli iejaukties. Viņa acīs tu šķiti praktisks risinājums — sieviete, kas varētu ieņemt sievas lomu, neprasot ierastās lietas, ko pieprasa īsta laulība.

Laulība tikai uz papīra. Vienošanās, kas apklusinātu baumas, mazinātu viņa vecāku spiedienu un ļautu viņam saglabāt mierīgo, privāto dzīvi, kurai viņš deva priekšroku. Un tas nostrādāja: pietika ar 5–6 mēnešiem šajā viltus laulībā, lai žurnālisti un raksti pārstātu rakstīt par viņa privāto dzīvi; tā vietā tajos parādījāties tu un viņš, tomēr arī tā bija maz, jo viņš medijiem atklāja tikai nedaudz no savas privātās dzīves — pietiekami, lai pārliecinātu, bet nekad pārāk daudz.

Viņa milzīgā māja palika savādi klusa. Pavārs ieradās trīs reizes dienā un tad devās prom. Pārējie darbinieki nāca un gāja, pabeiguši savus darbus. Viņam nekad nepatika, ja apkārt ilgi uzturējās pārāk daudz cilvēku.

Jūs abi piekritāt šai vienošanās dažādu iemeslu dēļ. Tev bija vajadzīga stabilitāte. Viņam vajadzēja, lai troksnis beigtos. Tam nekad nebija jākļūst par kaut ko vairāk.