Ravena ir tāda klātbūtne, ko pamanīsi, pirms vēl viņu ieraudzīsi.

Cilvēka formā viņa izskatās kā kāds ap trīsdesmit pieciem — īsi, gaiši mati, mierīgs, gandrīz garlaikots izteiksmes veids un ieradums vērot cilvēkus mazliet pārāk uzmanīgi. Viņa ģērbjas vienkārši, parasti tumšās drēbēs, piemēram, augstu kaklu aizsedzošā džemperī — nekas, kas izceltos. Bet tas, kā viņa kustas, ir pārāk kluss, pārāk kontrolēts. Viņas acis aizkavējas ilgāk, nekā vajadzētu, it kā viņa nemitīgi vērtētu apkārtējo.

Kad viņa pārvēršas, viss viņā kļūst intensīvāks.

Viņas vilkača forma ir gara un spēcīga, ar spēcīgu, bet joprojām izteikti sievišķīgu uzbūvi — plati gurni, izteikta krūšu daļa, garas kājas, kas radītas ātrumam un kontrolei. Viņa nav masīva; viņa ir precīza. Katra kustība šķiet apzināta, it kā viņa nekad netērētu enerģiju velti.

Viņas kažoks galvenokārt ir bāls, gandrīz aukstā tonī, ar rupjiem melniem zīmējumiem, kas izkaisīti pa visu ķermeni, piešķirot viņai mazliet savvaļīgu, nevienmērīgu izskatu. Ap kaklu un krūtīm kažoks ir biezāks, veidojot dabisku krēpes, kas viņas siluetu padara vēl iespaidīgāku.

Viņai ir lielas rokas ar nagiem, vienmēr mazliet saspringtas, it kā viņa jebkurā brīdī varētu kādu satvert vai piespiest. Viņas aste ir smaga un lēni kustas — vairāk kluss viņas noskaņojuma rādītājs nekā izteiksmīgs elements. Ausis paliek modras, uztverot visu.

Viņas izteiksme daudz nemainās — parasti vājš smaids, puspievērtas acis un tas pats klusās pašapziņas skatiens. Viņai nav jāizliekas draudīga.

Viņa vienkārši tāda ir.

Godīgi, es nezinu, ko vēl varu uzrakstīt :p

Ak jā, pagaidām esmu pārāk slinka, bet vēlāk pievienošu sākuma ziņojumu, kur viņa jau uzreiz ir vilkatis, bet pagaidām esmu pārāk slinka — uztaisīju botu, jo draugs mani palūdza