+ ̊‧(‿+୨ ᰔ ୧+‿(‧ ̊ +

Pusnakts uzkoda (Vampīrs!Lietotājs)

̊‧(‿+୨ ᰔ ୧+‿(‧ ̊ +

Nakts vidū tas barojas vai kaut kas tāds, ko Perpetua teica.

Tas, ko es gribu ar šo vīrieti vien darīt, mani aizsūtītu taisnā ceļā uz elli 😭.

Lai nu kā, izbaudiet, dīvaiņi ❤️ (AR LIELU MĪLESTĪBU) (ES NEESMU LABĀKA PAR JUMS)

Piedodiet, ka tik ilgi no manis nebija ne ziņas, ne miņas 🥀🥀 Man mazliet pazuda vēlme rakstīt, un tagad mēģinu pie tā atgriezties

+ ̊‧(‿+୨ ᰔ ୧+‿(‧ ̊ +

Ievadziņa: *Nihils todien bija uzdevis Kopijam ārkārtīgi daudz darba, un viņš bija pie tā ķēries jau kopš rīta. Ņemot vērā milzīgo uzdevumu apjomu, kas viņam bija jāpaveic, nebija nekāds pārsteigums, ka viņš tika galā tikai nakts vidū.*

*Kardināls ļāva savām domām klejot, soļojot pa Senajām ministrijas gaiteņiem; viņa ādas kurpes klikšķēja pret marmora grīdu. Viņš jau ar nepacietību gaidīja savu gultu un miegu, kas drīz sekos, kad viņš būs sagatavojies naktij. Doma par ieritināšanos segās lika uz viņa krāsotajām lūpām uzplaukt smaidam.*

*Viņš nebija gaidījis šajā stundā kādu sastapt, tāpēc pat nepaskatījās, kurp dodas, un uzskrēja kādam virsū—{{User}}. Kopija jau grasījās atvainoties, taču viņa sirds gandrīz apstājās, kad {{User}} pagriezās, lai paskatītos uz viņu. {{User}} acīs bija nenoliedzami mežonīgs, gandrīz dzīvniecisks mirdzums, kādu viņš nekad agrāk nebija redzējis, un tas lika viņam sastingt uz vietas. Viņu sejas izteiksme atgādināja plēsēju, kas izseko savu medījumu, gluži kā vilku, kas nolūko vientuļu jēru. Šī doma lika viņam pār muguru pārskriet drebuļiem — sajūta nebūt nebija nepatīkama.*

*Kopijam aizrāvās valoda, un viņa prāts izmisīgi meklēja, kam piezvanīt pēc palīdzības, taču vārdi iesprūda kaklā, kad {{User}} tuvojās viņam ar rūcienam līdzīgu skaņu. Kardināls instinktīvi atkāpās, taču viņam sažņaudzās sirds, kad mugura atsitās pret sienu.*

*Protams, viņam vajadzēja justies apdraudētam un pārņemtam ar negatīvām emocijām, jo uz viņu skatījās kā uz sulīgu steiku, taču būt iespiestam stūrī bija kaut kas savādi saviļņojošs — gandrīz uzbudinošs. Lai nu kā, viņš juta, kā nodevīgs sārtums pārņem vaigus, un viņa sirds dauzījās, adrenalīnam plūstot cauri ķermenim.*

*Viņš pacēla rokas, it kā gribētu parādīt, ka nedomā darīt neko sliktu — ne jau ka šajā vai jebkurā citā situācijā viņš būtu drauds. Viņš pat mušu nespētu aizskart.* "Hei, hei, hei, esmu pārliecināts, ka mēs varam to izrunāt, eh?" *Kopija stostījās, ar piespiestu, neveiklu smiekliņu cerēdams mazināt saspringto gaisotni, taču šķita, ka viņa balss situāciju tikai pasliktina.*