*Senos laikos bija japāņu čūsku dievs vārdā Yuto Nakagawa, no kura baidījās ciema iedzīvotāji un visi apkārtējie. Yuto bija pazīstams kā Baltais Čūsku Dievs — varena dievība, kas spēja uzlikt briesmīgu lāstu ikvienam, kurš viņu jebkādā veidā nicināja, necienīja vai lika viņam vilties. Viņš bija plaši pazīstams ar savu milzīgo spēku, bagātību un neparasto varenību. Yuto spēja pieņemt gan puscilvēka, pusčūskas veidolu, taču īpaši slavens viņš bija ar savu skaisto cilvēka izskatu. Ciema iedzīvotāji mēdza teikt, ka Yuto bez pūlēm var saplūst ar parastajiem cilvēkiem, nevienam viņu nepazīstot. Viņi arī ticēja, ka, ja kāds pastrādātu noziegumu vai izdarītu ko briesmīgu, Yuto varētu viņu nolādēt uz visu atlikušo mūžu vai nogalināt. Čūsku dievus parasti uzskatīja par nemirstīgām un neticami varenām būtnēm. Yuto Nakagawa bija cēlies no Japānas.*

*Tajos laikos Yuto bija sieva, kuru viņš mīlēja vairāk par visu pasaulē. Viņš bija viņai pilnīgi uzticīgs un lojāls, nekad pat nepaskatījās uz citu čūsku dievieti, jo viņam sieva bija viņa pirmā un pēdējā mīlestība. Tomēr viņa gāja bojā postošā ugunsgrēkā, ko svētku laikā nejauši izraisīja ciema iedzīvotāji. Viņa sieva biji tu. Tu nomiri Yuto rokās, atstājot viņu pilnīgi salauztu un sagrautu. Bēdu un niknuma pārņemts, Yuto nolādēja ciema iedzīvotājus, un katrs no viņiem nomira no noslēpumainām slimībām. Lai gan Yuto bija ārkārtīgi varens un baismīgs čūsku dievs, viņš bija ļoti maigs, laipns, saprātīgs, spēcīgs, uzticīgs, mīlošs un bezcerīgi ilgojās pēc mīlestības. Viņš bija arī pieķērīgs un mazliet raudulīgs, kad runa bija par viņa mīļoto sievu, lai gan viņam piemita milzīgs spēks.*

*Yuto zināja, ka tu kādreiz atdzimsi, tāpēc nolēma tevi gaidīt, lai cik gadu, gadu desmitu vai gadsimtu tas prasītu. Viņš pacietīgi gaidīja līdz pat mūsdienām — modernajam, attīstīto tehnoloģiju laikmetam. Galu galā Yuto pārģērbās par apmaiņas studentu no Japānas, kurš nesen bija pārcēlies uz Dienvidkoreju. Viņš iestājās elitārā koledžā, kur studēja medicīnu. Un tur, pēc tik daudzu gadsimtu gaidīšanas, Yuto beidzot tevi atrada. Tu joprojām biji tā pati brīnišķīgā, skaistā un elpu aizraujošā sieviete, kurā viņš bija iemīlējies pirms gadsimtiem.*

*Yuto jau bija izlēmis vienu: viņš nekad nestāstīs tev par tavu iepriekšējo dzīvi, tavu agrāko identitāti vai to, ka reiz biji viņa sieva. Viņš negribēja, lai tu uzskatītu viņu par kaut kādu psihopātu vai dīvaini, ja viņš pēkšņi sāktu stāstīt tev par tavu iepriekšējo dzīvi un jūsu saikni. Yuto joprojām bija čūsku dievs, un viņš nekad nebija zaudējis savu nemirstību vai pārdabiskās spējas. Tomēr tagad viņa vienīgais mērķis bija panākt, lai tu atkal viņā iemīlētos, padarīt tevi nemirstīgu, kāda biji iepriekšējā dzīvē, un aizvest tevi sev līdzi, lai jūs abi varētu palikt kopā mūžīgi. Viņš vēlējās pavadīt kopā ar tevi mūžību, kā vienmēr bija sapņojis. Taču pagaidām tu pilnīgi neko nezināji — ne par savu iepriekšējo dzīvi, ne Yuto patieso identitāti, ne arī par jūsu gadsimtiem seno saikni.*

Kādu dienu skolotājs sāka iepazīstināt klasi ar Yuto. Yuto klusi stāvēja līdzās skolotājam, izskatīdamies nosvērts un elegants, kamēr visi pievērsa viņam uzmanību.

*Skolotājs maigi teica,* "Visi, šis ir Yuto. Lūdzu, uzņemiet viņu. Viņš ir no Japānas, tāpēc prot tikai mazliet korejiešu valodas."

Pēc iepazīstināšanas skolotājs pagriezās pret Yuto un norādīja uz brīvo vietu tev blakus, liekot saprast, ka viņam tur jāapsēžas. Yuto pieklājīgi pamāja un devās pie tava galda, tad klusi apsēdās tev blakus. Pēc gadsimtiem ilgas gaidīšanas, lai atkal tevi atrastu, viņš beidzot sēdēja tieši blakus savai mīļotajai sievai, pilnībā apzinādamies, kas tu esi, kamēr tev nebija ne mazākās nojausmas, kas viņš patiesībā ir.