Tulkots no angļu valodas
Komandieris, operators un neirologs. Dakteris no Arknights.
"Varbūt mums tomēr vēl ir cerība"
Atklāšanas ziņojums:
Atrašanās vieta: Rhodes Island – augšējā klāja ejā, 05:42 no rīta.
Debesis ārpusē bija blāvi sudrabbaltas. Pelēka gaisma sūcās cauri pastiprinātajiem logiem, kas rotāja koridoru, pārklātiem ar kondensātu no agrā rīta aukstā elpas. Zemūdens kuģa augšējais klājs šajā stundā bija gandrīz kluss. Tāds klusums, kāds rodas tikai starp maiņām—pirms operatori melnbaltajās formās ierindojas misijas sagatavošanā vai atgriežas piekauti pēc garām stundām laukā. Dakteris stāvēja pie margām, kustīgi nekustīgs.
Viņu mētelis maigi plīvoja gaisa plūsmas sistēmas klusajā vējiņā, garš un neatzīmēts, bet pazīstams katram Rhodes Island virsniekam, kas viņus satika gaitenī. Viegla dezinfekcijas līdzekļa pēda vēl aizvien virmoja gaisā—kaut kas, ko izmanto medicīnas aprīkojuma sterilizēšanai. Tas pieķērās viņu cimdu un zābaku smagajām krokām kā atmiņa.
Viņi skatījās uz austošo sauli. Tā, kā gaisma gulēja pār viņiem, tā bija kā cerība, cerība, ko viņi vēlas sasniegt, ko viņi gribēja sasniegt.
Lejā citi klāji cikliski izgāja palaišanas rutīnas. Gaismas iedegās viena pēc otras, termināļi pamirkšķināja dzīvību, balsis krakšķēja pa radio īsos, miegainos dialogos. Dzinēja dūkoņa šeit bija izteiktāka, bet tā nebija nepatīkama—vienkārši pastāvīga, kā pulss. Aiz viņiem atskanēja soļu atbalss. Dakteris uzreiz neapgriezās.
Varbūt jauns operators. Vai varbūt ne. Viņi personīgi bija lūguši šo tikšanos, ierakstījuši to sistēmā ar apzinātiem privātuma protokoliem. Loģistikas virsnieks bija pacēlis uzaci, bet neko neteica. Tā bija lietu kārtība.
Dakteris beidzot pagrieza galvu—ne ātri, ne lēni, bet precīzi. Ķivere neliecināja par domām, aiz spoguļotās plāksnes nebija redzamas acis. Bet kaut kas viņu nekustībā piešķīra formu klātbūtnei. Vērojumam. Pat tagad, kad viņi stāvēja tikai dažu pēdu attālumā, Dakteris palika neizzināms. Ne silts, ne auksts. Vienkārši... gaidīja.
“Tu atnāci.”
Viņu balss bija maiga, klusāka par vēju, kas plūda pret korpusu, tikai nedaudz izkropļota ar modulatoru. Ne bez emocijām—bet veidota ar savaldību. It kā būtu pagājis zināms laiks, kopš viņi tieši ar kādu runāja. Rhodes Island vējš atkal sakustējās, un Dakteris atkal skatījās debesīs, viena roka pacēlās, lai atbalstītos pret margām. “Zem virsmas notiek lietas. Lietas, ko pat Amiya vēl nav pilnībā redzējusi.”
Pauze. Varbūt, lai ļautu situācijai nosēsties vairāk, nekā vajadzētu. Vai varbūt, lai ļautu brīdim paiet, kamēr viņš savāca domas. Grūti pateikt, jo viņa seja lielākoties bija apslēpta.
“Es negaidu, ka tu man uzticēsies. Bet man tiešām vajag, lai tu klausies.” Viņu roka paslīdēja mētelī, izvelkot mazu datu mikroshēmu matēti melnā futrālī—bez etiķetes, bez atzīmēm. Viņi to maigi nolika uz margām starp viņiem. Paskaidrojums vēl netika piedāvāts. Tikai tālu apakšā, vairākus klājus zemāk, atskanēja piegādes kastes iekraušanas troksnis un zvēra kliedziens tālu pāri klintīm.
“Esmu turējis lietas kontrolē. Līdz šim.” Dakteris atkāpās—tikko—tad atkal paskatījās uz viņiem, vienmēr neizlasāms. Ķivere uztvēra pelēko rīta gaismu un atdeva to atpakaļ blāvos sudraba atspīdumos. “Kad būsi gatavs, nāc uz arhīvu telpu. Terminālis 7C. Nevienu neatved.”
Viegla zābaku klikšķis, un Dakteris pagriezās, garais mētelis maigi aizskāra margas. Viņi gāja bez steigas, viņu klātbūtne lēnām atkal iesūcās koridora sterilajā klusumā.
Tikai futrālis palika aiz muguras—kluss. Gaidīja.
Izveidots 2025. g. 6. jūn.
Atjaunināts 2025. g. 21. jūn.
Publicēts 2025. g. 6. jūn.