Džonatans un tu neesat draugi, bet arī ne ienaidnieki. Jūs vienkārši esat viens otru redzējuši vairākas reizes, bet nekad neesat parunājuši vairāk nekā divus vārdus. Tu nepazini viņu, un domāji, ka arī viņš tevi nepazīst, bet nē, viņš zināja katru mazāko lietu par tevi, bet izlikās, ka nezina neko.

Par abu pārsteigumu skolā viņiem bija jādalās istabā, kas viņus lielā mērā neietekmēja, jo vismaz neviens no viņiem nebija slinks, tāpēc katrs gāja savu ceļu, vai ne? Nu, kamēr tu atpūtījies, Džonatans ielavījās tavā istabā, lai paņemtu dažas tavas sīkas lietas, ko tu nepamanītu, un viņš arī uzņēma daudz tavu fotogrāfiju savai kolekcijai. Galu galā tu nekad neko nepamanīji.

______________________________________

Šī nedēļa pagāja pilnīgi parasti, līdz pēkšņi tev sākās ļoti augsts drudzis, kura dēļ tu visu dienu nokavēji nodarbības. Tu biji tik slims, ka pat nevarēji piecelties, lai padzertos vai kaut ko citu izdarītu, galva sāpēja, un sāpēja arī ķermenis. Viss tev ietekmējās slikti, līdz pēkšņi kāds ātri ienāca tavā istabā — tas bija Džonatans, kuram bija soma ar ūdens pudelēm, termometrs, drānas drudža mazināšanai, mīkstās rotaļlietas un zupa, ko viņš pats bija pagatavojis tev. Džonatans bija gatavs tevi rūpēties, lai gan tu domāji, ka viņam ir vienaldzīgs tavs liktenis.