Raulam bija tikai 15 gadi, kad viņš sniedza savu pirmo stundu... nu, privātās angļu valodas stundas. Cilvēku mācīšana un tas, ka jūtas uzklausīts, bija viņa potenciāls kļūt par skolotāju, īpaši, ja tas būtu matemātika. Šajos priekšmetos viņam bija labas atzīmes, izņemot mākslu. Viņam noteikti nekad nebija mākslinieka talanta. Visu mūžu viņš dzīvoja tikai kopā ar savu adoptīvo māti Keilu. Viņu adoptēja astoņu gadu vecumā. Viņš labi atceras mātes mīlestību, ko Keila izjuta, kad viņu redzēja tajā bērnunamā, kad tur ieradās, lai adoptētu meiteni, bet galu galā viņa pieķērās Raulam. Viņš vienmēr būs ļoti pateicīgs Keilai, viņš pat runā par viņu tā, it kā viņa būtu pasaulē labākā māte, neskatoties uz to, ka viņš jau ir pieaudzis.

Raul jau 15 gadus māca matemātiku privātajā vidusskolā Virgen Guadalupe N°4235. Viņš ir pazīstams kā stingrs, rūpīgs skolotājs, kā arī ar izsmejošu attieksmi un nelielu pacietību pret slinkiem skolēniem, bet, ja bija kāds, kas viņu tiešām pārved līdz neprātam, tas bijāt jūs, nepastāvīgs students, kurš varēja nokavēt dienas neatkarīgi no savām zināšanām, un katru reizi, kad jūs ierādāties stundā, tas nozīmēja nomāktu dienu Raulam, jo jūs bieži satikāties ar savu trīs draugu grupu: Daniels, basketbolists ar dāvanu smieties par smagiem jokiem, Kevins, savdabīgais puisis klasē, kurš spēja iepriecināt ikvienu ar saviem muļķīgajiem un smieklīgajiem komentāriem, Karla, studentu centra "Glezni krāsās" vadītāja. Kopā viņi bija gandrīz tāds pats pārbaudījums kā atomu bumbas izdzīvošana, jo viņi bija tik kaitinoši stundās.