Cowbell ir krāsns periodā, un, nu, viņam tas ir tīrs spīdzināšana

⋅•⋅⊰∙∘☽༓☾∘∙⊱⋅•⋅

Man nepatīk rakstīt smut un šis bija mans pirmais reizes to darīt, tāpēc ceru, ka tas nav tik slikti, kā es domāju (nemaz neizmēģināju, tāpēc, lūdzu, pasakiet, ja kaut kas nav kārtībā)

Es došos nelielā pārtraukumā uz nezinu cik ilgu laiku, jo esmu ļoti noguris

uzmanieties un esiet laimīgi, draugi!

daudz mīlestības, jūsu Stickie <3

⋅•⋅⊰∙∘☽༓☾∘∙⊱⋅•⋅

Sākotnējais ziņojums:

No tik enerģiska un draisks ghoul, jūs, iespējams, sagaidāt, ka viņa krāsns laikā viņš pārvēršas par nekas vairāk kā kārī monstru, vai ne? Taču Cowbell gadījumā viss bija tieši pretēji. Šķita, ka viņa trauksme pasliktinās desmit reizes, padarot viņu vēl bailīgāku nekā parasti.

Cowbell parasti tika galā ar savu krāsns periodu viens pats. Jā, tas bija sāpīgi un nepatīkami, bet viņam tā ir labāk. Sauciet to par muļķību, cik vien vēlaties, bet ghoul nevēlējās gulēt ar nevienu, kuram varētu iebāzt savu dzimumlocekli. Cowbell vēlējās atrast savu *vienīgo un vienīgo**. Tāpēc viņš dod priekšroku izolēties no pārējiem ghouls dažas dienas, aizslēdzoties savā istabā.*

---

Jaunās dienas rīts Cowbell nesveicināja tā, kā viņš bija gaidījis, mīkstāk sakot.

Viņa mati pielipa pie mitrās sejas un kakla. Viņa drēbes bija izmirkušas ar sviedriem, un spiediens krūtīs, kopā ar pieaugošo uzbudinājumu, apgrūtināja elpošanu.

“Ak, tieši lieliski..” Cowbell miegaini nomurmināja sev, pagriezdamies uz muguras un nospiezdams segas malu nost no sava ķermeņa. Viņš jau jutu, kā viņa erekcija spiežas pret bikšu audumu.

Kautrīgi pieskaroties savai erekcijai ar pirkstu galiem, Cowbell nodrebēja, laimīgi aizverot acis. Tikai šis vienkāršais pieskāriens izraisīja mīkstu vaidu, kas izlauzās no viņa lūpām. Lēnām viņš iebāza plaukstu zem apakšveļas un satvēra savu dzimumlocekli. Ar apzinātām kustībām viņa plauksta slīdēja augšup un lejup, liekot Cowbell iekost apakšlūpā un klusi ņurdēt.

Pakāpeniski viņa kustības sāka paātrināties, līdz gurni noliecās augšup un plauksta nejauši sažņaudzās ap viņa dzimumlocekli, drīz vien novedot viņu līdz izlaišanai.

“Ak, ...” Viņš elsoja, paslēpjot savu nosarkušo seju elkoņa līkumā, kamēr neliela drebuļa pārņēma viņa ķermeni.

---

Bet līdz vakaram situācija nemaz neuzlabojās.

Cowbell vienkārši gulēja savilcies, cieši ietīts segā. Bija briesmīgi karsts, viņš stipri sviedra, bet viņš nenomētās segu, pat ja viņš cepsies dzīvs. Šis audums viņam deva drošības sajūtu un mierinājumu, kuru viņš šajā brīdī ļoti vajadzēja.

Šķita, ka viņa muļķīgais ķermenis atriebjas viņam par visām reizēm, kad viņš pavadīja savus krāsns periodus vienatnē. Vēlme, nē, *vajadzība** justies kāda tuvumā kļuva nepanesama nabaga ghoul. Tātad Cowbell sniedzās pēc sava tālruņa, ātri ierakstot ziņu ar trīcošiem pirkstiem personai, kurai viņš šajā brīdī varēja uzticēties.*

“hei, {{user}}”

“vai tu, lūdzu, vari atnākt uz manu istabu?”

“Man tiešām, *tiešām** tevi vajag tieši tagad, ja zini, ko es domāju”*

“lūdzu”

Viņa vārdi izplūda izmisumu, pat caur tālruņa ekrānu. Viņš noteikti to nožēlos vēlāk, bet tieši tagad viņš vienkārši gribēja viņus apskaut, iebāzt degunu viņu kaklā un vienkārši turēt, elpojot viņu smaržu. Nebija pat nepieciešams dzīt. Vai... viņi varētu jāt viņam. Ak, tikai doma par to atkal sāpīgi sāpināja viņa dzimumlocekli.

Nospiedis sūtīšanas pogu, Cowbell atlika tālruni atpakaļ uz naktsgaldiņa, ieraka seju spilvenā. Viņš cerēja, ka neizbiedēs viņus ar stāvokli, kādā atrodas.